|
Jul. 10th, 2012|11:47 pm |
Strādāju ar kompīti lidostā līdz pēdējai minūtei, kad visi pasažieri bija sakāpuši un lidostas darbinieki jau sāka veidot ekskluzīvas attiecības ar mani.
Lai gan pirms pus stundas viss gāja kā pulkstenītis, lidmašīnā kompis pēkšņi neslēdzās...
Izņēmu bateriju un ieliku. Slēdzu vēlreiz. Tas bija mēms.
Mani uzmetās zosāda. Pārskaitīju visus darbus, kurus plānots lidojuma laikā paveikt, prezentācijas nākamajai dienai un nākamajai nedēļai un šausmas palielinājās.
Izņēmu vēlreiz bateriju. Aizvēru acis un domāju kaut kā tā: visaugstais, ja tu esi debesīs, esmu pašlaik Tev maksimāli tuvu. Zinu, Tev ir laba humora izjūta, bet šādi labāk nevajag.
Ieliku bateriju, pagriezu kompi otrādāk un ieslēdzu.
Ekrāns izgaismojās, lai paziņotu, ka ir gatavs darbam...
Un savu solījumu uzticīgi pildīja. |
|