|
Jul. 9th, 2012|11:28 am |
Par moderēšanu
Lūk, reiz uztaisīju domubiedru grupu oranžajā portālā. Trīs gadu laikā tā savāca ~12 000 biedrus ar visām no tā izrietošajām sekām. No sākuma pētīju psiholoģisko fenomenu, cik ļoti cilvēki spēj pieķerties abstrakcijām un identificēties ar tām.
Bija strīdi. Lieli. Bija diskusijas, kuras pārauga strīdos. Sapratu, ka pārāk pedantiska moderācija var būt pat sliktāka par nemoderēšanu. Man personīgi. Jo negaidītajai popularitātei bija vēl viens blakusefekts - mani sāka atpazīt uz ielas :)
Tad vienā brīdī apjautu, ka cilvēki mani neuztver kā personību, bet kā konkrētās grupas raksturiezīmi, īpašību. Pārtraucu skaidroties. No sākuma publiski, tad arī individuāli, tad visus atkarīgos saliku par moderatoriem. Tos, kurus nedrīkstēja dzēst ārā, jo tie trollējot vienlaikus deva būtisku, kvalitatīvu pienesumu saturam, diskusijām.
Trim troļļiem kaut ko mainīt apnika uzreiz - viņiem pietika ar to, ka viņus, hmmm, akceptēja (?), bet trešais tur dzīvo diennaktīm. Klusi, nevienam neko neskaidrojot, dzēš ārā spamus, reklāmas, offtopikus, diskusiju plūsmas, kuras aiziet netēmā. Un neviens neuzzina, ka kaut kas ir dzēsts, jo visas pretenzijas par to pazūd pirmajās minūtēs.
Ir skaisti, klusi un kārtīgi. |
|