|
Jun. 4th, 2012|11:38 am |
Pārskrēju ar acīm tematiskai intervijai 2.jūnija sakarā. Pat nebūtu aizķērusies, ja vien tur netiktu intervēta mana labākā bērnības dienu draudzene.
Tinu filnu turp un atpakļ un nesaprotu posmu, kurā mirklī viņai ir bijis šis pārorientācijas klikšķis, jo uz disenītēm gājām kopā, dauzījāmies kopā, ģipša vīriešus mākslas pulciņā skūpstījām. ehhh, bet tas bija sen - laikā, kad hormonu vētras dzima.
Pirms kādiem septiņiem gadiem, kad pēdējo reizi sazinājāmies, viņa rakstīja, ka ir iemīlējusies. Bet ieraudzīt pārī vēl vienu meiteni no tiem laikiem bija savādi.
Jo, protams, akceptēju izvēles, tomēr iepazīties ar svešinieku ir vieglāk.
Bet vienīgā, kas pašlaik pārorientēsies, esmu es.
Un tikai smadzeņu līmenī. |
|