|
May. 24th, 2012|09:04 pm |
Man mājās ir viena būtne, kura jau no gada vecuma ar visādiem daudzkājiem, it īpaši zirnekļiem, spēlējas labprātāk kā ar mantām, un viņas izklaide ir staidzināt tādus, turot pavadā. Turklāt tā ir patiesa, saudzīga sajūsma un interese, nevis šovs ar mērķi biedēt vecmāmiņas un dumpīgus zēnus b/d.
Reiz, kad viņa iegāzās ar galvu pa priekšu strautā, lielais brēciens nebija par to, ka viņa ir caurumcauri slapja, dubļaina, nosalusi, bet par to, ka saspiedusi gliemezi.
Un tagad smaidu vakaros, jo bērnu pārnākšanas laiku var pateikt pēc... gliemežu pārvietošanās ātruma. Precīzāk sakot, pēc tā, cik tālu piemājas kaudzes elementi attālinājušies viens no otra.
Nu lūk, Zoodārza cilvēki, uzdāvinot mazai meitenei zinātnisku grāmatu "Latvijas Zemesgliemeži" pat nojaust nevarēja, cik ļoti precīzi trāpīja mērķi... |
|