| |
[Jun. 11th, 2014|10:49 pm] |
šodien uz pavisam īsu mirkli, bet tomēr pietiekoši garu, lai spētu to apzināties, darbā noķēru to sajūtu:
- jā! tas ir tas, kāpēc es te esmu, tas ir tas, kāpēc esmu strādājusi līdz diviem naktī, kļūdījusies, vīlusies un atguvusi ticību, mācījusies, zubrījusi un ar interesi lasījusi! te ir mana viena un mans laiks!
tā bija kā vēsa ūdens šalts uz pārkarsuša tvaika katla.
Ja nepalīdzēs globāli, vismaz vieglāk palika uz kādu mirkli. |
|
|