| |
[Jan. 15th, 2014|07:12 pm] |
|
- dzīve jau tā ir pietiekami draņķīga vieta, tāpēc es varu atļauties no tās prasīt labāko - tā iesākās mūsu saruna... |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2014|09:30 pm] |
Jo vecāka palieku, jo vairāk dīvainību parādās:
Piemēram, princips - es lietas nemeklēju - tās vai nu ir tur, kur tām jābūt, vai nav vispār.
Un tas ir novedis pie tā, ka spēju naktī, tumsā vai no rīta totālā miega stāvoklī vēl aizvērtām acīm atrast skapī pareizo topiņu, žaketīti, izmazgāt zobus, padzerties ūdeni virtuvē, utt.
Ideāli, ja tā būtu arī ar bērnu lietām, bet tur kārtība skaitās tik ilgi, kamēr var atrast meklēto. Jeb kamēr viņi paši orientējas tajā visā.
otrā dīvainība - lietošanā var būt tikai viens šampūns, viens sejas krēms, viena smaržu pudelīte utt. Un viens rezervē. Augšējā plauktā. Nekādu aizkrautu plauktu, vairāku pusizlietotu trauciņu utt.
un tikko Samaung palaida sistēmas apgreidu, kas nojauca intuitīvos tekstus latviešu valodai, samazināja figūru punktus mob. atslēgšanai par pāris mm, novāca pāris ikonas no displeja, samainīja settingu izkārtojumu, un līdzsvars izjaukts. telefona lietošana kļuvusi kaitinoša
iespējams, jo nestabilāka ir ārējā vide, jo sāpīgāk uztveru pārmaiņas, kas ietekmē mikropasauli
gan jau noformulēšu vēl citas ieciklēšanās... |
|
|