| |
[Jan. 3rd, 2014|12:57 am] |
pasēdēju stundiņu kādā pavisam glītā birojā, kājas salikusi uz galda un uzstutējusi šokolādes kasti uz vēdera, vērojot, kā draudzene strādā:
- klau, kā Tu neizdedz tādā tempā? turklāt katru dienu? - uzrunāju cilvēku - orķestri - Tu taču dari vismaz triju cilvēku darbu!
- jā, bet ja man ir mazāka slodze, es vienkārši jūtos nenovērtēta un izniekojusi savu laiku - viņa smaidot pagriezās pret mani |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2014|10:43 pm] |
Šodien laikam bija pirmā diena pēdējos divos gados, kad devos uz darbu tik agri, ka bija vēl tumšs.
Tas ir - izgāju no mājas īsi pēc 8. |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2014|10:59 pm] |
laba draugu kompānija - tas ir kas brīnišķīgs
mēs sen ar tādiem pašiem darbaholoķiem kā es bijām runājuši, ka nepieciešams izveidot kādu optimālu bērnu pieskatīšanas sistēmu, kur viņi aug vienā barā (man pašai izlasījās kā bārā), un visi tiek centralizēti samīļoti un visi centralizēti saņem nedalītu uzmanību.
Un šovakar...
viņi saorganizēja mana bērna dzimumdienas ballīti boulinga centrā
ar bērniem, bet bez manis
es ierados pasākuma vidū, lai paveiktu pašu svarīgāko:
- izveidotu fonu, uz kura visi labi izskatās ar saviem rezultātiem
- un, protams, samaksātu rēķinu:
trīsciparu skaitli. |
|
|