| |
[Nov. 7th, 2013|12:43 pm] |
Lidostā satiku savu vienīgo draudzeni, kura ir/ir bijusi miljonāru sarakstā.
Ar savu personisko ieslēdzamo un izslēdzamo ūdenskritumu Jūrmalas kāpās.
Vadāmu ar pulti.
Īsā, interesantā saruna nostiprinaja manī miglainās aizdomas, ka būšana par miljonāru ir dzīvesstils, domāšanas veids un tikai pēc tam darbs.
Darbs - tas nav obligāti.
Nogurdinoša avantūra zināmā mērā.
Priekš manis nogurdinoša. |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2013|05:39 pm] |
|
Iedod sev daudz laika, un tu neizdarīsi neko. |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2013|11:50 pm] |
Cienītie zīmju skaidrotāji, man ir jautājums jums
ir cilvēki, kuri pazaudē
ir cilvēki, kuri atrod
Es esmu starp otrajiem
es bieži atrodu naudu. Piemēram, pagājušajā nedēļā vienu latu atradu taksometrā, vienu latu - uz ielas mētājamies tumšā pagriezienā.
Ar sīcenīti viss kārtībā. pacel, ieliec kabatā, norēķinies un aizmirsti.
es atrodu dokumentu mapes parkā uz soliņa, grāmatas kafejnīcās.
Un nekad nezinu, ko iesākt ar tām.
parasti atstāju, kur ir.
bet joprojām ir sajūta, ka tas nav pareizi.
jo atnāks kāds nākamais un savāks, izviedīs. ka vajadzētu uzzināt, meklēt īpašnieku. varbūt tur balakaurs, unikāls pētījums?
bet taisīt vaļā arī negribas.
a ja nu tur kaut kas konfidenciāls? par ko man izdzēsīs atmiņu vai vismaz turēs aizdomās par slepenas informācijas nopludināšanu?
nu nepatīk man pīties kaut kur iekšā, it īpaši ja laiks ir minūtes, ne stundas
bet pēdējā braucienā dēļ koferīša kaprīzēm no metro izkāpu pēdējā. atskatoties ieraudzīju mētājamies naudas maku. pilnu ar kredītkartēm, naudu, piebāztu tā, ka knapi aiztaisīts. Pacēlu, pieklauvēju pie metro vadītāja loga un atdevu viņam. Viņš bija tik priecīgs, it kā tas būtu viņējais.
un atkal palika šī sajūta, ka kaut kas nav pareizi.
un lidostā, kad biju izgājusi drošības pārbaudi, krāmēju visu atpakaļ čemodānā, pie manis pienāca drošībniece un ar jautājumu - is it yours?
no - es atbildēju, skatoties uz MacbookAir
it is! I saw!- viņa neatlaidās, atverot laptopu vaļā it kā tur varētu būt mana pases kopija.
papurināju galvu.
un atkal tā pati sajūta...
ka kaut kā neprotu pabeigt šīs situācijas. kaut ko es nesaprotu pasaules kārtībā
vai gaidīt, kad kāds atnesīs atrastas porsche mašīnas atslēgas ar visu mašīnu?
jeb ko es neesmu iemācījusies? |
|
|