| |
[Oct. 21st, 2013|10:46 pm] |
Kafejnīcā pašķirstīju Cosmo žurnālu.
Bez tā, ka pēdējā numurā ir izvērsta aizraujoša propoganda uz vairākiem atvērumiem, ka mums meitenēm kopīgi jālauž stereotipi par to, ka pirmajā randiņā pārgulēt ir slikti, pēc pāris lappusēm sastapos ar apmēram šādu citātu:
- tava sejas āda ir kā facebook laika līnija - uz tās redzams viss, kas notiek tavā dzīvē.
Tā tiešām ir? |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2013|11:33 pm] |
Pie manis šodien ieradās divas meitenes.
Viņas vēlas veidot Nozīmīgu Aliansi.
Sarunvaloda bija it kā latviešu, bet kaut kādā brīdī pamanīju, ka neuztveru saturu. Ka izrakstu vienkārši bullshit bingo cienīgus vārdu savienojumus uz papīrīša, bet jēga pazūd nebūtībā.
Piedevām šausmīgi, šausmīgi nāca miegs.
Jutos, ka viņas runā ar mani kā ar nelīdzsvarotu pacientu vai citplanētieti.
Beigās atzinos, ka nesaprotu tik augstas matērijas.
Viņas saskatījās.
Atvadījāmies, nevienojušās ne par ko.
Tas ir labi. Man.
Laikam.
Tomēr mani moka jautājums:
- kāpēc viņas beigās nepaprasīja, kā es vairojos - pumpurojoties vai daloties? |
|
|