| |
[Sep. 30th, 2013|11:12 pm] |
- izstāstīšu Tev vienīgo parapsiholoģisko gadījumu manā dzīvē - tā uzsāku sarunu ar kādu Niigro kluba pārstāvi
- klausos - viņš uzmeta man skeptiski kritisku skatienu
posmu pa posmam atstāstīju vienu no murgainākajām dzīves nedēļām pirms vairākiem gadiem un, analizējot to no nīgrākā iespējamā skatupunkta, man PIELECA, kas patiesībā notika, kaut vairākas reizes biju par to keisu runājusi ar tuviem cilvēkiem, lai sarunā ar viņiem kārtējo reizi noticētu mistikai.
un ir interesanti, kā smadzenes strādā, kādus dīvainus, netveramus fragmentus tās spēj salikt kopā, lai pavisam parasta biroja pele pēkšņi līdzcilvēku acīs sāktu izskatīties pēc telepātes.
Šodienas saruna:
- Tevi ir grūti sazvanīt - pavisam attāli pazīstama uzņēmēja uzsāka sarunu bez sasveicināšanās saviesīgā pasākumā
- Tu man neesi zvanījusi, bet no visiem zvanu simtiem pēdējos mēnešos es neesmu atbildējusi tikai vienai kundzei, kura nestādījās priekšā un kura zvanīja par sadarbību ar Itāliju, un kurai lūdzu pārzvanīt pēc pus stundas. Viņa apsolīja, bet šo zvanu gaidu jau astoņas nedēļas.
- kā Tu zini, ka tieši par šo projektu vēlējos runāt?
Lieki teikt, ka pa šo laiku esmu nopļāpājusi 2753 minūtes ar dažādiem pazīstamiem un nepazīstamiem, draudzīgiem un pavisam nepatīkamiem, neitrāliem, karojošiem un mīlošiem cilvēkiem... |
|
|