| |
[Aug. 26th, 2013|11:42 am] |
Šorīt viens tēvs savu bērnu pirmsskolas izglītības iestādē ienesa gulošu.
Visi bija saprotoši. |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2013|10:39 pm] |
- un kā tev pašai? - pajautāja klients, pavadot lēnā solī līdz pagalma vārtiņiem
Viņa skatiens bija uzmanīgs. Uz mirkli zaudēju pamatu zem kājām. Kāpēc lai kādam tas būtu svarīgi?
Tiešām, ja velk manas profesijas paralēles ar pasaules senāko profesiju, tad tas būtu kā vēlme pēc vētrainas programas, no kuras distancējas ne tikai dvēsele, bet arī prāts, vēl ielīst dziļumā ar mērķi noskaidrot, ko es daru, kā un kāpēc.
lai saprastu robežas. nākotnei
tā 18:37 saņēmu zvanu:
- varēsi līdz rītam salikt projektu?
- protams! |
|
|