| |
[Jul. 17th, 2013|01:27 pm] |
***
Meitene autobusa pieturā, atmestu galvu un piespiedusi pakausi pie reklāmas stikla, smaida vieglu, iekšēju smaidu, adresētu pavisam nesenām atmiņām.
***
- pagaidi, mīļā - kāds izskatīgs vīrietis stutē izspūrušu sievieti, kura reibumā krīt pār savu velosipēdu.
***
- es tev šorīt izmaksāju - sieviete dārgā žaketītē ar sarkanu maciņu rokā kafejnīcā saka perfekti ģērbtam kungam ar sirmiem deniņiem
***
- ar cilvēkiem ir kā ar ķīmiskām vielām - par to īpašībām tu vari uzzināt vien mijiedarbībā - tā beidzās sarežģīta saruna. Rokasspiediena vietā draudzīgs, atbalstošs apskāviens. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2013|11:59 pm] |
ooo, es uzrakstīju palagu, bet tas izdzisa. Laikam tā bija jānotiek.
Īsumā
Šodien izlopojos pret Svarīgu Ārzemju Viesi.
Sen nebija ieslēgusies alerģija pret cilvēku, kurš vēlas, lai izrāda viņa statusam atbilstošu cieņu.
Jo sen nebija tādi satikti.
Nu nemāku es operēt ar statusiem un visādiem citādiem pagarinātājiem. |
|
|