| |
[Jul. 11th, 2013|10:20 pm] |
- tad, kad es atkal palikšu maziņš, vai es atkal varēšu lietot mazo trīsriteni?
- tu nekad, nekad vairāk nepaliksi maziņš
- kā? es izaugšu liels, palikšu vecs, nomiršu un atkal piedzimšu. vai tad es atkal varēšu lietot trīsriteni? |
|
|
| |
[Jul. 11th, 2013|11:46 pm] |
Pirms vairākiem gadiem, kad mans darbs bija daaaudz kolorītāks kā pašlaik un vairāk atgādināja spraigu filmu, no kuras nav iespējams aiziet, es vakaros dziļā stresā sēdos pie mazā bērnu galdiņa un mēs krāsojām grāmatas. Klusējot. Lapu pēc lapas.
Pašlaik ir labāk. Nāku vēlu mājās, bet mēs skrienam. Katru vakaru, izvēloties citu virzienu, kvartālu pa kvartālam apgūstam Āgenskalna priedes (jim, rītvakar joņosim zem Taviem logiem). Dzegužkalns pašlaik ir tik neaizsniedzams kā Everests, bet ir, kur augt.
Ir ideālā temperatūra, ideālais gaisa mitrums, kompānija uz ielām.
Vasara pilnbriedā uz Rīgas bruģa.
Bet tas nekas - šis rajons noteikti nav tā sliktākā izvēle. |
|
|