| |
[May. 3rd, 2013|12:30 am] |
- ja vēlies kaut kur nonākt ātri, ej viens
atdalījos no pūļa, lai uzsāktu ceļu stāvā kalnā augšup, domājot par varas fenomenu. Par to varu, kas apkopo tādus resursus, lai taptu greznas katedrāles un pārdomāti cietokšņi.
Tiešām nekad neesmu sapratusi līdz galam, kā cilvēki izdomā pakļauties tam vai citam cilvēkam. It kā saprotu, ka sistēmu uztur tie, kuriem ir bailes no pārmaiņām, tāpēc tie pakļaujas un pakļauj citus.
Trausls tas viss. Un reizē tik grūti izmaināms.
Ceļš nebija omulīgs, jo pa krūmiem mētājās sieviešu rokassomiņas, bet līdz šim neesmu sastapusi sievieti, kura labprāt krūmos mestu savas nešļavas.
Pašā augšā pavērās elpu aizraujošs skats. ieķēros margās, lai atgūtu elpu un asinsspiedienu. Turpat pie staba bija piesieti ziedi un zīmīte. Pavēros lejup - tiešām lieliska vieta pēdējām dzīves sekundēm. |
|
|