|
[Apr. 1st, 2013|08:22 pm] |
Man izsviedās lidostas terminālis ar izkusuša asfalta un pazaudētas bagāžas smaržu, kad pie aizliegtā_vē ieklikšķināju googles degunā
Tā bija zīme - viena no pirmajām vibrācijām gara, krāsaina komandējuma nojautās (vienmēr ir gari tie, kurus plānoju dvēseles krēslas laikā). Zinu savu karmu - lai gan man esot rezervēta viesnīca pie okeāna, tur gan jau pretī putīs vēss sniegs vai nemitīgi līs. Bet zinu savas karmas saules pusi - kā dāvanu par ķibelēm, kuras klasificējas drīzāk sadaļā "pēc tam būs jautri", es saņemšu pretī Stāstus. Stāsti sākās pagājušajā gadā brīnumainā, tveicīgā Spānijas pilsētā, turpinājās Francijas vidienē un noslēdzās Beļģijā.
Un vajag tik maz - vienkārši aizvērt muti, atvērt acis un dvēseli mirklī, kad ir vēlēšanās kā gliemenei ievilkties savā čaulā, kuru nevar saspiest okeāna ūdeņu tonnas. Vienkārši ļauties. Un interesanti, ka mani tādu vieglu, atvērtu, plandošu ir grūtāk ievainot. Un ievainojumi arī mazāk sāp... |
|
|
|
[Apr. 1st, 2013|08:33 pm] |
emmm, www.Satori.lv - tas ir kāds 1.aprīļa joks? |
|
|