| |
[Mar. 20th, 2013|09:48 pm] |
Nogurums tāds, ka raudāt gribas, bet aizmigt nevaru.
Un negribu.
Jo atgriezīšos sapņos, kur katru nakti notiek viens un tas pats.
Jau vismaz gadu cenšos izkļūt no svešas, gleznainas metropoles ar debesskrāpju puduriem kaut kur kalnos tropiskā klimata joslā. Es braucu uz lidostu, bet netieku līdz tai. Ja tieku, lidmašīna nepaceļas. Jau zinu šo vietu no galvas tā, ka varētu izzīmēt karti ar ielām, parkiem, ūdenskritumiem, ēkām, viesnīcu, kur dzīvoju.
Gribu mājās.
Tā pa īstam mājās. |
|
|