| |
[Feb. 7th, 2013|12:21 pm] |
Biju ieradusies paagrāk novadīt semināru samērā lietišķām sievietēm. Samērā, jo viņas tikai plāno kļūt lietišķas.
Lēnā garā pārbīdīju puķu podus pēc fengshui augstākajiem kanoniem, saliku projektorus, materiālus, ar vienu ausi klausoties to agrīni atnākušo dāmu patosa un draudzīguma pilnajās daudzbalsīgajās runās un cenšoties saprast, ar kādām kategorijām viņas operē.
Visas sarunas bija par diētām, notievēšanu, kompresijas zeķēm.
Atslēdzos no viņu runām un sāku fantazēt, kāpēc veikalos ir produkti ar lieliem uzrakstiem "Notievēšanai" vai "Bez kalorijām", bet nav uzrakstu "Viss nepieciešmais uzresnēšanai".
Un vajadzēja kādam iebildēt manu sejas izteiksmi, kad iegāju kafijas galda telpā un ieraudzīju noservētus eklērus, vecrīgas, kremšnites vai kā viņas tur sauc... |
|
|
