| |
[Dec. 23rd, 2012|07:58 pm] |
Pēc aptuveni astoņu stundu sāpīgām un relaksējošām masāžām, maskām, peldēm, mūzikas un sarunām iestājās sajūta, ka pasaule sāk mani palaist vaļā. Ka tā paliek viegla un plaša. Bet pārskatāma un aptverama vienlaikus.
Šķiet, es šīs nedēļas nenormālo slodzi varēju izturēt, tikai pateicoties apsolījumam, ka nonākšu klusumā, ūdeņos, labā virtuvē un svaigā gaisā.
Ir laiks no malas pasmadzeņot atbildes gājieniem ar zirdziņiem, izvilkt duncīšus no muguras un sauso atlikumu. |
|
|