| |
[Nov. 27th, 2012|09:21 am] |
Viena diena spilvenos, relatīvā klusumā un nesteidzīgos darbos, vienmērīgā plūsmā uzņemta pārtika un trīs litri tējas visas dienas garumā ir man saformējuši atpakaļ cilvēciskas iekšējās un ārējās aprises.
Un sapņi... sapņi ir tie, kas visprecīzāk parāda, ka tieku sadziedēta.
Nu, pašlaik tur strautiņi čalo, meži elpo, pavasaris mostas, nekādu lidostu, dzelzceļu, viesnīcu utt.
Jā, pēdējā laikā noguru no sapņiem vairāk kā no darba - gandrīz katru nakti mēģināju nokļūt uz vienu dzīvē neeksistējošu, bet ļoti saulainu un urbanizētu eksotisku valsti kalnos vai arī atgriezties no tās. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2012|10:02 pm] |
Ja nu kaut ko es protu labi, tad tā ir bērnkopība
Nu jau divus gadus ir izveidota ideāla gulētiešanas sistēma - naktspasakas lasa mazie (kamēr es lasu Cibu). Un dara labprāt, jo tas viņiem ļauj atrasties priviliģētā stāvoklī (t.i. - negulēt). Un vienlaikus trenēt savas prasmes. ;)
Prieks klausīties sešgadniecē, kurai skola sāksies vien nākamgad. |
|
|