| |
[Nov. 21st, 2012|02:53 pm] |
Šodien mēģinājām paēst trijās vietās - Fazenda, kur viesmīle neatradās pat pēc pailgas gaidīšanas, tad devāmies uz RawGarden, kur smaržoja pēc karija un vīraka, un kur pārdevēja nespēja atrast kontaktu ar kases aparātu un rindu, kas šī iemesla dēļ tramīgi kārtojās pie letes, tad uz Austrumu Oāzi, kur piedāvāja tikai tipisku Eiropas virtuvi ar rīsiem un makaroniem vai ceptiem kartupeļiem ar liellopu un vistu, un fonā skanēja latvju mīlas dziesmu izlase.
Atvilkos uz biroju viegli īgna un viegli nepaēdusi.
Plānoju gan šodien izcilas vakariņas kā kompensāciju, bet par to vēlāk... |
|
|
| |
[Nov. 21st, 2012|09:36 pm] |
Garās brīvdienas, kuras nemaz nebija garas (darba dēļ), bija spilgts pierādījums tam, ka esmu sociāli absolūti nederīga māte.
Jo, ja radu ballītē mammas, saspiedušās čupiņā, runāja par to, kuru bērni mācās no Zīlēm, kuri no citām grāmatām, kādas ir vērtēšanas sistēmas, formu filozofija, es (jo man, protams, neviens neko nejautāja) nespēju atsaukt gara acīm nevienu grāmatu (bet zinu, ka mans bērns tiešām mācās no kaut kādām grāmatām).
- un Rīgas skolās esot šādi... - viņas kompetenti tērzēja
un nespēju iekļauties nevienā no šīm sarunām.
NEVIENĀ!
Jo nezinu, kā tur ir - tajās Rīgas skolās... |
|
|