| |
[Aug. 13th, 2012|03:38 pm] |
Katram maršrutam ir sava aura. Nav iespējams sajaukt 1.trolejbusu ar 15. vai 41.autobusu ar 3. Jo enerģētiku veido cilvēki. Un krasi atšķiras ļaudis, kuri dodas uz Sarkandaugavu vai Imantu. Šī enerģētika vai nu pieņem vai atgrūž. Līdzīgi kā svešos dzīvokļos un citās mītnes vietās.
Pat ir kafejnīcas, kuras ievelk un kuras šķiet svešas.
Iekāpu 263.mikriņā. Man tur nepatika, jo valdīja netipiska kņada. Izskatījās, ka visi pasažieri ir savstarpēji pazīstami un mēro Rigas kvartālus kopā jau gadiem. Iekšā kāpjošie sasveicinājās ar šoferīti, pārmija pāris vārdus un ieņēma vietas.
Manā priekšā nostājās sieviete kā mūris. Jau pēc pāris literāri bagātiem teikumiem varēja saprast, ka viņa strādā par kasieri sabiedriskajās tualetēs.
- es mīlu savus klientus. Es vēlos, lai cilvēki, kuri ir atnākuši pie manis, aizietu ar tīru sajūtu, smaidot un nedomājot, ka viņi tur ir bijuši...
Lūk, tā ir zinātne - mīlēt savu klientu!
un kā ir jums? jums sanāk?
mīlēt? |
|
|