| |
[Aug. 9th, 2012|01:30 pm] |
Bija telefona saruna. Pavisam parasta. Par darbu. Uzdevu rindu ar konceptuāliem jautājumiem un viss. Nekādas pasaules pagriešanas operācijas, pat ne jautājumi par atomkaru uzsākšanu.
Bet, noliekot klausuli, man radās sajūta, ka kaut kas tur bija nepareizi. Kaut kas tika neatgriezeniski un galīgi sačakarēts.
Ka pieļāvu kļūdu.
Iespējams, bioķīmiska reakcija uz bezbrokastu rītu un pietiks ar nelielu pastaigu svaigā gaisā līdz tuvākai ēstuvei. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2012|04:58 pm] |
Vakar, pārkrāmējot augstākos grāmatplauktus, uz galvas uzgāzās ķieģelītis ar nosaukumu "Психология религиозных сект".
Mana priekšnojauta izrādījās precīza - šodien uz galvas uzgāzās politika.
Vairumā. Visā savā krāšņumā. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2012|11:33 pm] |
Kolorītākais attaisnojums telefonsarunas pārtraukšanai, ko esmu saņēmusi:
- Piedod, nevaru runāt.... Izvācos... Kamēr sieva laukos. |
|
|