| |
[May. 18th, 2012|03:25 pm] |
Kad pirku dāvanu par Ls 37, pārdevēja pavaicāja - Inesei, vai ne? Pamāju ar galvu, atvaicājot, vai viņiem tas ir tāds tipisks vārdadienas pirkums, jeb vienkārši domas lasa. Viņa paraustīja plecus, teica, ka parasti jau ar puķēm izlīdzoties.
Gaidot superiesaiņojumu, saskaitīju - manā mob ir 36 Ineses, oranžajā portālā piedraugots uz pusi mazāk. Bet parasti viss aprobežojas ar vienu jumtu raujošu vakara pasākumu, uz kuru vilkšos laikam čettrāpus, piekususi kā suns. No arī.
Ēriki un Ineses, piedodiet! Šodien pa gabaliem neraustīšos. Ja arī jūs lasiet domas, domāju par jums daudzko labu. |
|
|
| |
[May. 18th, 2012|10:30 pm] |
Šodien biju simpozijā, jeb gudrā pasākumā ar iedzeršanu. Viss sākās Kara muzejā, kur, paslīdot aiz viskoza šķīduma, uzkritu virsū slaucējai ar govi un aizlauzu ragu. Pasākums turpinājās omulīgā krodziņā ar dīvainiem bārmeņiem, kuri ne pļāpāt prata, ne kokteiļus pareizās proporcijās iejaukt.
Septiņu x2 kokteiļu pagaršošana rezultējās ar vieglu līdzsvara zudumu un gan jau gramatikas kļūdām šajā ierakstā, bet tas nav galvenais. Galvenais bija izcila kompānija, kur vārds pa vārdam atklāju savu Stāstu.
Ne visu, protams. Tā nebija sirds kratīšana, tas bija loģisku faktu salikums.
Viņu acīs izlasīju savu nākotni. Kaut neviena neminēja, neieteica, neprognozēja. Bet tas, kas notiek ar mani, nav nekas jauns - tas ir ceļš, kuram izgājušas cauri ir daudzas miesas un dvēseles jau gadsimtiem. Iespējams, iniciācija caur pārbaudījumiem.
Un saņēmu fantastiskāko atbalstu, kādu jebkad esmu jutusi no sievietēm. Jo pretim un blakus sēdošās pirmo lovi piedzīvoja laikā, kad es vēl brēcu šūpulī vai pat nebiju dzimusi, bet pašlaik viņas izskatās tā, kā es vēlētos izskatīties pēc 20 gadiem. Un pat šodien. Turklāt ne tikai izskatīties un pelnīt, bet būt. Šis Būt sevī ietver dzīves gudrību, prāta asumu, spēju spēlēt un spēlēties ar matērijām, redzēt, saprast, paredzēt.
Man ir palaimējies! Ar cilvēkiem blakus un tuvumā. |
|
|