| |
[Feb. 1st, 2012|12:20 am] |
- Sorry, ka izskatos kā tūriste - bez sirdsapziņas pārmetumiem atvainojos pēc lieliskām vakariņām jautrai, gudrai kompānijai. Griezos ap savu asi, veroties izgaismotajos debesskrāpjos ar zemu lidojošām lidmašīnām nakts debesu fonā.
- nekas, mēs paši tā darām - pasmaidīja kundze gados
kādā no nākamajām dzīvēm, ja nepārdzimšu prusakā vai dalailamā, vai ķērpī, es vēlētos stāvēt kādā metropoles augstceltnes augšējos stāvos kā īpašnieks (eee, dzimumam nav nozīmes). turklāt tāds, kuram nevajadzētu divu psihiatru supportu, uz kuru nešautu, kuram būtu laiks privātajai dzīvei, kurš justos laimīgs, brīvs. utt. utjp.
ehhh, tik daudz nosacījumu, ka labāk jābeidz sapņot un jāizlasa tirgus apskats :)... |
|
|
| |
[Feb. 1st, 2012|09:39 pm] |
Sēdēju un sūcu sulu.
Baudīju vīriešus. Vizuāli.
Kāpēc? Vienkārši - man nebija, kur steigties (!).
Otrkārt - lai gan man nepatīk salīdzināt cilvēkus, kur nu vēl domāt kategorijās "vīrieši Latvijā" un "vīrieši kaut kur citur", nebiju sen redzējusi tik daudz stilīgu, labi koptu un labi smaržojošu vīriešu vienkopus.
Turklāt nevis tādi, kuri iet, krūtis izgriezuši - skatieties, meitenes, cik es stilīgs, skaists un labi kopts!, bet vīrieši, kuri vienkārši ir. Un viņiem nevajag ne apbrīnas pilnus acu skatienus, ne uzprasīties uz komplimentiem.
Baudīju sulu un vēroju.
Kā eksponātus. Par kuriem ir vēlēšanās ne tikai uzzināt, kas viņi ir, kāpēc viņi ir tieši tādi un ne savādāki, bet arī pieskarties.
Bet kuriem pielikta muzeja birka - ar pirkstiem neaiztikt! |
|
|