| |
[Dec. 20th, 2011|02:27 am] |
|
Cik augstu ir jākāpj, lai nonāktu līdz savam birojam brīnišķīgā vietā, bet cik zemu ir jākrīt, lai nonāktu apstākļos (darba, darba apstākļi), kad nākas nakšņot zem eglītes tajā! |
|
|
| |
[Dec. 20th, 2011|10:39 pm] |
- klau, kā tu tiec galā ar stresu? - iznirstot no pelēkas klusēšanas fona, pavaicāju kādam itāļu miljonāram pie vakariņu galda īsi pēc tam, kad viņš bija izklāstījis vienkāršu, bet efektīvu finanšu risku samazināšanas formulu. Derīgu gan tikai uzņēmumiem, kuriem vienas dienas laikā izpildās mana uzņēmuma gada apgrozījums.
Viņš atplauka smaidā un ievilka elpu. Nobijos jau, ka plaušu kapacitātes apjomā labi ģērbtais vīrietis bliezīs Koelju kā no pārpilnības raga. Tā vietā viņš pagriezās pret mani ar visu augumu un ieskatījās acīs. Uzjautrināti, dziļi un ilgi.
- Viss tavs stress rodas no tā, ka tu apsoli kādam to, ko nevari izpildīt. Piemēram, es cīnos ar saviem projektu vadītājiem nesolīt, kaut tik ļoti gribas klientu padarīt laimīgu. Pārnes stresu! Kamēr tu neesi apsolījusi neiespējamo, stress ir klienta pusē. Kad tu jau sarunā ražotni, kura neiespējamo pasūtījumu var izpildīt, stress tiek pārnests uz viņiem. Un kāpēc tad jāuztraucas būtu tev? |
|
|