| |
[Dec. 9th, 2011|10:59 am] |
Brienu pa saulainu rudeni ar kurpītēm kājās, spārdu rudens lapas. Siltas un spēcīgas gaisa straumes glāsta manu augumu, jaku nevajag.
Svētīga nedēļa.
Es esmu novesta nulles punktā, kur apjaušu, ka nezinu neko. Ne par to, kā uzbūvēta pasaule, tirgi, cilvēku uzvedības modeļi, ne paši cilvēki. Ka vieglāk būtu piedzimt no jauna, sistemātiski apgūt no saknēm visu par vēsturi, ekonomiku, ģeogrāfiju, psiholoģiju utt.
Kad es sāku saprast, cik liela nozīme ir dziļām, fundamenālām zināšanām, nevis sagrābstītai starpnozaru pieredzei. Kad es sāku saprast, ka nedrīkst paļauties uz pirmo iespaidu, uz sevi, savām niecīgajām zināšanām, neko.
Tātad - atkal nulles punkts.
Tas ir labs sākums. |
|
|