| |
[Dec. 6th, 2011|11:14 pm] |
Esmu jau pieradusi pie naktstauriņiem Londonā un saprotu, kāpēc ielu meitenes tā dēvē. Te esošo vieglums, skaistums, grācija, smaržas mani fascinē. Uz mēles šīm meitenēm jāstaigā, nevis jāklimst gar dārgu viesnīcu logiem, pie metro un pa naksnīgām ielām.
Esmu ienirusi pūlī, pieradusi pie ritma, zemās arhitektūras, cenšos nebrīnīties, kāpēc +3 grādos viengadnieki sēž ratos ziliem, nosalušiem pirkstiņiem, kāpēc zēni šortiņos un meitenes svārkos, beretītēs, mētelīšiem vaļā palēkdamās, aizkustinoši gaumīgās formās sabirst skolās.
- Saģērbties silti vajag - mūsu vecmāmiņas teiktu
Esmu ienirusi darbos un baudu to, jo te laiks iet daudz, daudz lēnāk un laika sajūta ir blīvāka. Gandrīz pietiek laiks atbildēt uz mailiem kādās kafejnīcās, pietiek laiks nesteidzīgām pusdienām, vakariņām, sarunām, prezentācijām. Un garumgariem pārgājieniem no punkta A uz punktu B.
Bet izdarīts ir daudz. Tiešām daudz |
|
|