| |
[Oct. 21st, 2011|07:58 pm] |
Gruuta nedēļa bija
Nedēļa, kurā bieži un intensīvi konfrontējos ar savām ēnas pusēm, biju spiesta pieņemt tās. Ne tikai pieņemt, bet iefiltrēties un tādējādi dažas labas arī likvidēt.
Nedēļa, kurā apzinājos globālu zaudējuma sajūtu. Protams, zinu, ka viss dzīvē ir sezonāls, ir kāpumi un kritumi. Un arī pagājušajā rudenī man bija lejupslīde. (To atcerējos tad, kad pamanīju uz galda sezonas komplektu - ingveru, piparmētras, citronu un medu). Bet augšupeja laikam var sākties no zaudējuma atzīšanas punkta.
Šis ir laiks, kad beidzot esmu atļāvusies būt vāja. Brīdinu - tas ir finansiāli neizdevīgs, bet pareizās devās arī kontrolfrīkiem patīkams process.
Kopumā bija draņķīgi. Kā izradās, ir arī tāds labs draņķīgums. Caur kuru var attīrīties. Lai gan pieļauju, ka vienkārši tā ir mana nervu sistēmas specifika, kas ļauj uz vieglo krahu skatīties pat ar zināmu patiku, jo neprotu gaudot pret mēnesi. Jo nerezultatīvi. |
|
|