| |
[Sep. 28th, 2011|12:12 am] |
Man šķiet, ka es tikai tagad sāku saprast to pasaku par pelnrušķīti, kurai ļaunās mātesmeitas saber pelnos sēklas - tur sezama vai kaņepju, vai kādus citus priekšmetus. Tad viņa tur raud un kreņķējas līdz atnāk pelīte, skudra vai kādi citi kukaiņi, kuri saka - ej gulēt. No rīta modusies sērdienīte atrod darbus padarītus.
Arī businesā laiku pa laikam labs miegs ir labāks padomdevējs kā bezmiega pilnas naktis, pavadītas plānos, pētījumos un xls tabulās.
Jo miegā ieslēdzas smalkāki mehānismi. intuīcija, piemēram, kas efektīvi spēj sastrukturēt perifēriju bez apzinātas prāta klātbūtnes. |
|
|
| |
[Sep. 28th, 2011|09:30 am] |
Tas nav mētelis, bet ziemas kleita, - teica Lieliskais, palīdzot man iekļūt apģērba gabalā, kurš varētu kalpot drīzāk kā maskēšanās tērps starp rudens lapu kaudzēm.
Un pietika tikai pārskriet kājām kvartālus, lai es jau saņemtu zvanu no draudzenītes, ka aizdomīgi labi izskatoties un aizdomīgi smaidīga esot. Kaut tajā mirklī manas domas aizņēma tikai viens - kāpēc katru rītu 9:00 Rīgas Domes zvanu mūzika ir fragments no "Tec saulīte tecēdama"? Un ko sola diena, ja pirmais satiktais cilvēks uz ielas ir Jaunups? |
|
|