|
Dec. 7th, 2011|01:54 am |
Vakariņās man pretī sēdēja mārketinga guru no Francijas un Šveices, pa labi - zviedru kolēģi, tālāk bariņš ar neiepazītiem citu valstu pārstāvjiem, kuri bija tā iesiluši, ka dzīvi pārsprieda gan otrā pasaules kara nianases, gan Grieķijas nedienas, gan vēlēšanas krievzemē vienlaikus.
Man pa kreisi apsēdās maziņš japānis, un ar viņu mūsu pusei izvērtās visjautrākā saruna, jo viņš, kā izrādījās, ir inženieris kādā lidmašīnu dzinēju kompānijā. Kad viņu sāka meklēt, krēsls palika tukšs.
To drīz ieņēma skaļš puisis platiem pleciem
- Tavi kaimiņi - minēja tālākais gals, kuri jau pa gabalu atpazina šo kolorīto tēlu
- Es esmu no Krievijas - teica viņš pavisam plūstoša valodā
- Latvija - paspiedu roku
Iestājās klusums. Neveikls klusums, kuru neviens no klātesošajiem nemaz īsti nemēģināja lauzt |
|