|
Oct. 29th, 2011|09:01 pm |
- Bizness - tie ir meli un maldi! Ejam dejot! - teica viņš, pacēlis smago akmens galdu kā pūciņu un nolicis blakus. Un atrāvis mani no sarunām un pārdomām vienlaicīgi.
Kad pēc veiksmīgi novadīta projekta man piezvanīja kādas sabiedriskas organizācijas ne-vadītāja un teica, ka mazai ļaužu grupiņai esot plāns atdalīties un mani likt par valdes priekšsēdētāju, es salēcos kā atspere
Jo pirmkārt, uz sabiedriskām organizācijām skatos kā uz vēl jocīgākiem veidojumiem nekā partijas (ziiinu, ka tas ir manas neiedziļināšanās rezultāts), jo partijas vismaz kaut kā ir vadāmas (caur sponsoriem, piemēram). Un uz cilvēkiem, kuri darbojas, lai "pasauli darītu labāku" skatos kā uz potenciāli bīstamiem instrumentiem, kuri ar nekontrolējamu milzīgas enerģijas daudzumu spēj izraisīt megahaosu īsā laika periodā. Protams, ja neskaita biedrības, kurās ir divi cilvēki, jo tad caur valsts institūcijām tiek bīdītas sabiedrības, ne privātās intereses.
bet tad pēkšņi pār mani nāca apskaidrība par ZRP un visām ķibelēm ar viņiem. par skaldīšanos divos latviešos un trijās partijās. Un ar šo apskaidrību man nāca apskaidrība, ka būtu vērts ko palasīties par līderšipu. Un nemaz neizbrīnījos, atklājot, ka manā samērā apjomīgajā literatūras krājumā nav nevienas grāmatas par šo tēmu.
Mūzika auroja, pazudu viņa skāvienos, lidojām pāri zālei. Tam, ka nemāku dejot, nebija nekādas nozīmes - manas kājas nepieskārās zemei gandrīz visu dejas laiku. Man viegli reiba galva, bet viņš redzēja visu.
Tā mēs dejojām, izmetot pāris frāzes. Pļāpāt bija bezjēdzīgi - mani ilūziju burbuļi par biznesa un pasaules uzbūvi plīsa viens pēc otra. Tik vienu viņš nepateica - kā viņam tas izdodas, un paliku es ar savu lielo jautājumu - kā ir iespējams - triekties un tikt triektai, sisties un nesasisties. Vadīt un tikt vadītai...
Tā, ka nesāp. |
|