|
Sep. 29th, 2011|09:38 am |
- šī nedēļa ir lieliska! - pasmaidīju pie sevis, dzirdot pazīstamu balss tembru saucam savu vārdu. Pagriezos un sastapos ar ļoti nogurušām acīm. Vismaz trīs gadus nesatiktām. Tām, par kurām vakar stipri piedomāju.
Pēc mirkļa sēdējām pilnīgi tukšā un pilnīgi vientuļā kafejnīcā. Un manā priekšā bija pats iztukšotākais cilvēks kādu esmu sastapusi pēdējos mēnešos. Bet ar savu impēriju.
- tev kalorijas nepieciešamas - viņš teica, pievirzot uz manu pusi visai smalku siera plati
- klau, kur tu ņem spēku? - vaicāju, ar acs kaktiņu novērtējot, ka dokumentu kaudzes struktūra viņam blakus izskatās pēc tiesu materiāliem
- jums, sievietēm ir vienkāršāk. jūsu spēks ir iespēja būt vājām. Tad, kad tādas esiet un tad, kad neesiet.
- bet tu?
- mans gadalaiks ir rudens. septembra beigās ūdens sāk sasalt. ne tikai dabā, bet arī cilvēkiem galvās. Kustības paliek lēnākas, domas neriņķo. Tad es pārvācos uz Āfriku un strādāju no turienes... |
|