Kā man pēc treniņa miegs uzmācās! Gandrīz aizmigu tramvajā, kad Albiits man kautko stāstīja, nevareju sakoncentrēties. Un pēc tam pieturā lādējos, ka neiekāpu pirmajā troļikā, kas nāca, jo pēc tam bija jāgaida 10 minūtes, kuras es pavadīju ar puspievērtām acīm viegli līgojoties...Un tagad? Ik pa brīdim ar pieri uzduros tastatūrai...haha miegaina cilvēka joki

Kad es Jāņu vakara priekšvakarā dārzā plūcu puķītes vainagam, sajutos kā Staļins. Kā masu deportētāja, kas ap vakarapusi, kad lielai daļai puķu jau galviņas veras ciet uz guļu, pēkšņi pusi no viņām savācu sev un aizvedu, kur pati vēlos.

Vēl nelāgak sajutos pret ozolmāti, kad plūcu ozola lapas. Viņas pašas svetkos es viņai atņemu bērnus.

Es mīlu dabu.

Es atskaitos. Dzīvoju daudzmaz laukos, plezīroju, baudu to, ka beidzot silta vasariņa. Redzēju piermo taureni raibu - vadzi ir arī viņam tasisnība. Ir jau bijusi vasara raiba, un gaidu kas vēl priekšā... ta nu es tinos atpakaļ uz to vietu kur vienmēr man labi hiih....

Tas ir gluži vai apbrīnojami, kā man dažreiz spēj uzmākties satrauktas domas par to, cik man garlaicīgi, un *ak vai* man galīgi nav ko darīt - kaut gan it kā daru visu to pašu ko citās dienās. Acīmredzot tā ik pa laikam uznāk - nespēju savās ikdienišķajās nodarbēs rast ko tādu, kas apmierinātu mana sabiedriskā ES vajadzības. Negūstu es šodien dienas devu civilizācijas, ielienot draugos.lv, mani neapmierina kārtējā Draugu sērija, man kaut kas sasodīti trūkst. Ceru, ka tikai šodien.

Visai amizanti - kad centos mammai padot laburītu, tad no manām balss saitēm izspraucās kaut kas līdzīgs trīsbalsīgam robotam ar ķērciena piesmaku. Protams, es par sevi smējos, un varat tik iedomāties, kādi bija mani smiekli - kā kādam tīri mehāniskam galma ākstam(un robotam, protams)  - par to atkal jāsmejas bija. Nu un protams, vai tad iešu uz skolu paklusēt? Vakar arī neapmeklēju to iestādi, nu ko, arī šodien noslinkoju. Toties šī laikam bija pirmā reize manā mūžā, kad neaizgāju pēc pamošanās gulēt, jo NENĀCA MIEGS. Nē nu man pašai brīnumi par sevi tā rakstīt. Pārlasīju vēstures grāmatā par 2.pasaules karu un paralēli klausījos regeju. Kaut kā kopā nesitas. Un atkal jau manī uzbrieda dusmas pret Krieviju - par visām tam okupāciju lietām. Nesen skatījos krievu raidījumu "Barjera" - viņi gribot Staļinam pieminekli celt. Redz, Staļins varens vīrs esot bijis, jo IEKAROJIS Krievijai daudz zemju. Visur pie varas ir mantkārīgi, varaskāri salašņas. Un krievu pelēkā masa tik viegli ietekmējama - lielākā daļa cilvēku balsoja PAR pieminekļa celšanu. Staļins taču pats savu tautu bendēja! Krievijas iedzīvotāji tomēr ir ,atvainojiet, kaitinoši stulbi.

kas tas ir, ka es saķeros pilnīgi nevēlamos puisos. Kaut kāds lāsts. Nu pilnīgi gribas rupji nolamāties. Kautkādi neīstie man patrāpas ceļā un iekaro manu sirdi, kura, ja tai it dibengals, noteikti domā ar to.

VLJEEH

[	mood	|	lonely	]
[	music	|	crash test dummies - mmm mmm mmm	]

Vakar man bija uznācis kaut kāds drūmais. Dzīvoklis tukšs, ārā ne tumšs ne gaišs, klusums apkārt, drēgnums aiz loga...jutos pagalam neomulīgi, pa galvu jaucās muļķīgas sieviešu domas, jutos pagalam nejuaki. Bet acīmredzot uznāk. Sen sen nebiju jutusies slikti. Turpinu vainot laiku.

       Īstenībā nav vēl īsti tā pārgājis, bet laiks jau ar neuzlabojas...;) 

Nauda nebūt nav tas, ko cilvēks vēlas. Neviens nevēlas naudu. Tie ir māņi...Bija literatūrā jāraksta domraksts(skolotājai bija uznākusi "jūs-visi-man-uzspļāvāt-virsū, kad-es-jums-atļāvu-izmēģināt-runas-eksāmenu-jūs-visi-izgājāt-no-klases-sagatovoties-kaut-gan-es-lūdzu-palikt-pieciem-pāriem-ak-jūs-neģēļi-rakstāt-nu-domrakstu" diena) tātad domraksts Mana Ulubele ( no barona Minhauzena) t.i. - mana perfektā, naivā iedomu pasaule. Tā nu es sāku vervēt pārgalvīgus teikumus par salu ar četriem reģioniem - četriem gadalaikiem, kalniem, puteni, kamīnu, dārza rūķi un kāršu partiju, pludmali, veciem vīriem mexicano cepurēs un blondien muskuļkalniem, salsu ielas galā un regeju otrā, skrituļslidotājiem, palmām un karstu asfaltu, ābeļdārziem, mākoņu transportiem ,mīlestības valodu, vienradžiem un smaržām, domām, kultūru, krāšņu lapu virpuli....un tā pārlasot, secināju, kur te ELLĒ RATĀ ir pieminēta nauda?

Nauda nav tas ko vēlamies...tās ir lietas un izpriecas ko velamies dabūt. Un to var dabūt par naudu. Bet manā sapņu pasaulē nebija naudas. Tas ir burvīgi....:D :D ;D

Jau tagad labāk, bet pirms tam katru rītu modos ar sajūtām līdzīgi kā uzpampušam mironim. Un tās ir vienas iesnas, kas padara manu dzīvi no pamošanās brīža līdz kādiem 2-3 par salvetē pūšanas murgu. Ir skaists laiks ārā un vasara jau čukst, bet es kavējos domās: " ka tik neaizmirst salvetes" "ak nē, kur ir manas salvetes" vai "bāc, izskatos traki resna no tā, ka katrā kabatā pa kādam ducim salvešu"

toties fiziska atpūta man ir pa prātam  - ar draudzeni sestdien izbraukājām Mežaparku, skaudām kā trakas par tām biezeņu mājām ar skaistajiem, saules un vieglu priežu ēnu piepildītajiem dārziņiem, sauļojāmies pie Ķīšezera, tikai nedaudz manu prieku mazināja fakts, ka man līdzi ir tikai viena salvete. Arī svētdien neslinkoju - devos attīrī dārzu un dedzināt priežu zarus...todien gan visvairāk arī jutos kā mironis, droši vien arī izskatījos...bet uz pēcpusdienu jau pārgāja.

Viņš:"...ai tad kad tu man atsuutiiji zinu uzlabojas gariigais:))...ko tu ritaa?"

Es:"uz kino uz kino....;)"

Viņš:"......ar kotad iesi?....."

Es:"nu nezinu pagaidam ir viens tads kompanjons, varbut bus vel."

Viņš:"juutos ieinteregets.. kas tas pa kompanjonu?"

Es:"aaaa, kompanjons ir viens mans draugs..".

Viņš:"....nu paostasti... tas mani ienteresee......"

Es:"kkkas tad tevi interesee?"

Viņš:"tu protams:))"

Viņš:"nezinu.. tevi ir tas dziives pirks kas pareejos cilveekso peitruuks.. tu esi ar savu domaasanu.. atskiriiga un iipasa no parejiem cilvekiem..tas man tevi iarii aptiik.. ar to arii tu esi tik loti iipasa..pasti.. to kaa ir:))"

Viņš:"kur pazudi???"

Viņš:"kad tev siapr buutu laicins?

baigi gribas satikt tevi.."

Es:"klau, vecit, uz ko tu teme?"

Viņš:"nezinu:))"

Es:"bet es neka nesaprotu.... ???"

Viņš:"atklati.. nezinu.. zin utika ito ka tu man patiic:))"

Es:"bet klausies...es samulsu. tu man ar liecies interesants un taa, bet man pret tevi nav nekadu TADU simpatiju....:/"

Viņš - ilgu laiku neatbild.......

Viņš:"kapec tadu??

nu tu man patiik kaa labs sarunu biedrs... cilveks ar kuru var labi pavadit laku un justies briivi..."

KAS TAS PAR PAVĒRSIENU?

Manī bija stipras šaubas par tādu mūzikas novirzienu kā pankroks, jo tas man asociējas ar visām tām latviešu pagrīdes grupām, kuru koncertos smird pēc sviedriem, bezgaisa, netīrības un sabiedrības ''elites'', kas pīpē ''Elitu'' hehe.. Nu lūk, bet ČIGĀNU pankroks ar folkloras piegaršu jau ir kaut kas cits...Emir Kusturica & The No Smoking Orchestra bija uz BRAVO, pats režisors izskatījās pēc traka bomzīša un solists lepojās ar savu alus vēderiņu un pliko dibenu...bet tomēr...šis prastums bija tīrākā odziņa. Bet, lielais BET, man pēc šādiem koncertiem uzmācas pusskumjš žēlums/kaitonošas dusmas un tām paresnajām pusmūža tantēm un biezajiem večiem, kas piekāš pieklājību un nepaceļ pat vienreiz savas tuklās, svina smagās plaukstiņas, lai applaudētu. Sēž kā puslīkas vistas ar noslīdējušiem lūpu kaktiņiem un vīzdegunīgi domā par gaudulīgās Sāras Braitmenas koncertu, kur viņas gan pacēla plaukstiņas, arī visas rociņas un pat dibentiņus, lai uzgavilētu gaudu karalienei. Cilvēki, kuri nāk palepoties ar vietu VIP rindā vai ''izcilo nekomerciālās mūzikas gaumi'' neko par to nezinot ir pelnījuši piparus degunā.

Nemaz nerunājot par nabaga Deividu Koperfīldu, kuram pat jestri jaunieši publikā negadījās, kā tas bija šoreiz, lai izglābtu nospiedošo klusumu un naudas smaku zālē.