|
Manī bija stipras šaubas par tādu mūzikas novirzienu kā pankroks, jo tas man asociējas ar visām tām latviešu pagrīdes grupām, kuru koncertos smird pēc sviedriem, bezgaisa, netīrības un sabiedrības ''elites'', kas pīpē ''Elitu'' hehe.. Nu lūk, bet ČIGĀNU pankroks ar folkloras piegaršu jau ir kaut kas cits...Emir Kusturica & The No Smoking Orchestra bija uz BRAVO, pats režisors izskatījās pēc traka bomzīša un solists lepojās ar savu alus vēderiņu un pliko dibenu...bet tomēr...šis prastums bija tīrākā odziņa. Bet, lielais BET, man pēc šādiem koncertiem uzmācas pusskumjš žēlums/kaitonošas dusmas un tām paresnajām pusmūža tantēm un biezajiem večiem, kas piekāš pieklājību un nepaceļ pat vienreiz savas tuklās, svina smagās plaukstiņas, lai applaudētu. Sēž kā puslīkas vistas ar noslīdējušiem lūpu kaktiņiem un vīzdegunīgi domā par gaudulīgās Sāras Braitmenas koncertu, kur viņas gan pacēla plaukstiņas, arī visas rociņas un pat dibentiņus, lai uzgavilētu gaudu karalienei. Cilvēki, kuri nāk palepoties ar vietu VIP rindā vai ''izcilo nekomerciālās mūzikas gaumi'' neko par to nezinot ir pelnījuši piparus degunā.
Nemaz nerunājot par nabaga Deividu Koperfīldu, kuram pat jestri jaunieši publikā negadījās, kā tas bija šoreiz, lai izglābtu nospiedošo klusumu un naudas smaku zālē. |