piziks

Kad es Jāņu vakara priekšvakarā dārzā plūcu puķītes vainagam, sajutos kā Staļins. Kā masu deportētāja, kas ap vakarapusi, kad lielai daļai puķu jau galviņas veras ciet uz guļu, pēkšņi pusi no viņām savācu sev un aizvedu, kur pati vēlos.

Vēl nelāgak sajutos pret ozolmāti, kad plūcu ozola lapas. Viņas pašas svetkos es viņai atņemu bērnus.

Es mīlu dabu.