Man ir monotons dzīvesveids, es visu aizgājušo nedēļu pārtiku tikai no šokolādes (un vispār konditorejas izstrādājumiem, kuros ir šokolāde), klausījos 1 un to pašu neapnīkošo dziesmu, kuru klausos vēljoprojām, un domāju tikai vienu domu - nedomāt par Livigno. Lai arī es jūtos gluži labi, man patīk kavēties atmiņās un ielīst nākotnē, gaidot nākošā gada braucienu, bet JEZUS MARIJA, tas būs tikai pēc gada, man tā kā būtu jāsāk domāt par Ziemassvētku dāvanām vai vismaz manu katastrofālo istabas piedrazojumu! Nē, es 50 reizes dienā pārskatu niecīgo bilžu klāstu, kuras drīz nobružāsies, ja kompjūterā kaut kas tāds ir iespējams. Paralēli tam visam, protams, es dzīvoju, bet ir garlaicīgi. Jaunas vēsmas? Es krāju naudu, tāpēc izklaides izpaliek.

Vismaz šodien iemācījos uz klavierēm nospēlēt Bītlu Yesterday un ar vecomāti duetā ļoti lauzītu Melanholisko valsi bērnu variantā.

Livigno bija auksti un sniegs nosedza visu, toties lētais sildīja. Džonijs, Buffalo un Steffo, disko opis, banda, viesnīcas pagraba istaba, miegs un veiklības viennozīmīgi bija brauciena labākās atmiņas mums visām. Madara atpakaļceļā nokrita autobusā un uzdauzīja zilu aci, par ziluma remdētāju labi derēja Jack Daniel's litrīgā pudele. Vislabākais vakars bija trešdien. Skumji, ka maz bilžu un filmu. Grūti tagad skatīties to mazumiņu, kas ir un vēl atcerēties. Hung Up un My Humps man noteikti tagad patīk bez runas. Dīdžejs dažreiz jēdza, ko liek. Jāiemet šodienas pusdienu pārpalikumi krājkasītē (gaļa un salātlapa)

Literatūrā es iespļāvu Paulai sejā, jo nevarēju uztaisīt "Šļopaj meņa" visas klases priekšā, ja vēl man jātēlo Sūnu Vecītis (pēc skolotājas vārdiem Sūdu) kā arī skolotājai Kapu tēma ir Kaku tēma.

gribu atpakaļ, iešu projām no kora un strādāšu. PIekrāšu līdz malān pilnu krājkasi. Nākošgad braukšu uz divām nedēļām un svinēšu dzīvi. Man nav skolā, kam stāstīt.

Mamma šodien izglāba man dzīvību, vismaz pati tā lielījās. Es tad paprasīju - kā? Esot samaksājusi čigānietei 15ls, lai es no viņas "neaizeju" 10.decembrī. Jāsmejas un jāraud. Par tiem 15 ls varēju apdrošināties pa īstam, nevis "nopirkt" drošību no čigankas. Sākumā pat esot prasījusi 45 ls. Vecā nekauņa!!!

Un tomēr - viņas ir tādas prāta muhļītājas! Apbrīnojami! Ļoti sīki un smalki noskata savu upuri - sievieti ap 40 tādu,kurai varētu būt bērni("jūs atstās kāds jaunāks par jums"*), kura noteikti ir bijusi precējusies, vai arī ir ("jūms krustu ir uzlikusi vīra sieva") , kurai tuvs ir kāds Jānis (KURAM TAD NAV KADS TUVS JANIS!!!)("es redzu, jums ir kāds tuvs cilvēks,Jānis...tagad gan aizsaulē")

Un BINGO, mana mamma velk ārā maciņu...jo jaunāka par viņu, protams, es, 10.decembrī atradīšos Itālijā uz kalna (vienreiz jau bija aksidents tāds nopietns ārzemēs uz kalna) , protams arī vīrs mammai ir bijis un sievas viņam arī bijušas, arī mammas brālis Jānis ir aizsaulē....VAAKS!!!

*šeit un turpmāk - čigankas apvārdojumi :)

Man sāp galva, tomēr es sēžu pie kompīša, kad slēgšu ārā, tad lasīšu Lilit interviju ar zobārsti, pirms tam būšu paskatījusies ledusskapī, ka tur nekā nav.

Šodien aizrādīju draudzenēm, ka viņas uzkāpa pa LU vidējām kāpnēm ( šeit laikam jāsaka paldies guntrinnai par šī fakta zināšanu)

Grāvītis diriģēja tik sparīgi, ka vienubrīd viņa brilles centās nomukt un tika līdz pat degungalam, tad viņš viņas fiksi ar rādītājpirkstu atbīdīja atpakaļ, tomēr mana nopietnā un skanīgā dziedāšana bija izjaukta. Ievas arī - skats bija pa rubli!

Vēl lielāks skats pa rubli bija mana noīrētā mežģīņu kleita, kurai pēc koncerta manas draudzenes atklāja caurspīdīgu dibendaļu ( apenes baltas un labi redzamas) plus vēl man patika, kā kodes bija piestrādājušas pie mūsu terpiem.

Trolejbuss pārlādēts, sieviete/tante/smalka vecene sēž savā kažokā un uztraucas vienīgi par savu platmali. Viņas laime būtu, ja cilvēki ieturēti no viņas vismaz metru distanci, tādējādi izslēdzot briesmas, ka kāds varētu aiztikt viņas sasodīto platmali. Neskatoties uz to konduktorei ir labs garīgais, un viņa ik pa laikam atnāk pie videjām durvīm ar frāzi: "Nu, varbūt nopirksiet vēl kādu biļetīti? Pērciet, pērciet biļetītes fiksi! Ko jūs man tās kartiņas rādiet, vai tad neviens nevēlas vairs biļetītes pirkt???" Un vēl man kompāniju sastāda tik tiešām briesmīga paskata cilvēks (atvainojos par necilvēcību, bet TĀS PŪTES!!!!!!!), kurš konduktorei nievājošā balsī cenšas ieskaidrot, ka viņam pie kājas ka viņš, stāvot durvīs, bloķē kustību iekšā un ārā no trolejbusa, viņam kājās vēl esot zeķes, kurpes un bikses (paldies dievam nesāka vēl pieminēt apakšbikses) un kas par to?

Bija interesanti 

[	mood	|	satisfied	]
[	music	|	La Belle et Le Bad Boy - MC SOLAAR	]

No rīta uzkabināju uz rokas guļammaisu, lietussargu, otrā rokā soma, kurā iekšā termoss un maizītes, un apņēmības pilna devos skatīties filmu "Brāļi Grimmi", lai pēc tam ar kompašku sēstos vilcienā un dotos pavadīt aizraujošu Kora ekskursiju Siguldā ar gulēšanu uz plikas grīdas tukšā skolā...beidzās viss ar to, ka pēc "Brāļiem Grimmiem" sekoja "Nevainīgs 40 gadu vecumā" , 2,5 stundas Vērmanītī un "Mīlas Dziesma Bobijam Longam" pie draudzenes. Labākais tas, ka koristi, izvazājušies pa Siguldu, nolēma atgriezties mājās jau šovakar...

[	mood	|	bored	]
[	music	|	incubus	]

manī ir kautkāds kurbulis. un tādos gadījumos man netīk sēdēt mājās - kāds varētu man uz paplātes pienest jelkādu aktivitāti ārpus mājas, kas, protams, ir gana komfortabla un silta(tātad pastaiga ārā neder), un nemaksā ne graša, jo man caurumi kabatās. Ja godīgi es vislabprātāk sēdetu Martas virtuvē kopā ar Madaru un Lauru, dzertu tēju un runātu visādas muļķības par gaidāmo braucienu un netikai. Tikai sasodīts, viņai ir vecāki mājās, un šodien ir svētdienas vakars, tātad neder - visi mācās(izņemot vienu sliņķi vārdā Elza) un plāno agru gulētiešanu.

vel es tagad gribētu atzīties savai simpātijai, ka esmu ieķērusies. Protams, es to nedarīšu, neesmu nekāda spontānā.

Nekā garšīga mājās arī nav

Grāmata šodien tika pabeigta, nav noskaņojuma jaunai

Pie velna, tēja? Lai notiek.....

Varētu arī lūrēt spogulī, līdz jāiet gulēt...

caur karsto trubu jau arī neviens ar mani negrib runāt, jo visi mācās!!!!

TV un Dators šodien jau lidz kaklam, to ne....

nu bāc

heeei kiči kiči kiči alllei alllei či či dirlidididirla daridarida......

KĀ MAN PATIKA!

Īstenība ļoti skumji - tik TIK burvīgs koncerts, bet ieraksti vienkārsi nestāv līdz...nu kur lai es turpinu smelt to dzīves mūziku, to mūziku, kas mani caurstrāvo, to, kas liek manai kājai dīdīties kā Velnam pēc Sprīdīša stabulītes!

Un kā lai es gūstu acīm tīkamo baudījumu - pavazāto runci Bregoviču un puiciski vīrišķīgo buņģieri, kura mati vien jau bija kā mūzika manai dvēselei.....un viņu abu, būtībā visu mūziķu jutekliskums..sieviešu kristāldzidrās balsis....

es klausos ierakstus un man birtiski sirds lūzt, ka tas NAV koncerts, tie ir bezpersoniski ieraksti! Eh.....godavārds itkā zaudējusi kādu tuvu lietu, kā narkomāne kurai vairs netiek devas!

Pēc koncerta bija jāaizpilda anketas par mūziķiem, kurus vēlētos redzēt Rīgā. Ar mammu un mammas draudzeni visas kā viena uzrakstījām Bregoviču. Mammas draudzene vēl pierakstīja x45, jo tik viņai gadu. :)

man patīk, ka esmu nedēļas nogali pavadījusi aktīvi un darbīgi, nevis pampstot mājās pie TV. Visnotaļ interesanta piektdiena un sestdiena, arī svētdiena. Vakar, piemēram, bijām ar Elzu uz kino, uz japāņu filmu. Biju patīkami pārsteigta, ka filma veca, nebiju patīkami pārsteigta, ka filma ilga 2,5 stundas, jo saturs bija par japāņu ierēdņu bezgala vienmuļo dzīvi, par viņu bezjēdzīgājām sarunām par to kā kuram iet un kur kurš dzīvo, kā arī viņu vienīgo prieku - nūdeļu ēšanu ( lieki piebilst, ka šī filmas daļa mums skatījās grūti, jo nebijām ēdušas.) Vakar no Annas mani mājās pavadīja kāds šķebinošs jaunēklis, sasmaržojies kā vecene, arī runāja kā tāds priduraks...man nepaveicās ar ''pavadoni-uz-mājām", jo šis puišu tips man nevis vienkārši nepatīk, bet gan DERDZĀS....pheeeee....

un šodiena - no rīta tiku klapēta, raustīta un piebļaustīta, ka jāceļas un jābrauc uz Garciemu ( mans vecotēvs - viņš nekad neciena guļošos, ja pats ir piecēlies). Tā nu mēs ar māsīcu vācam tos ābolus - gulējām uz šķūnīša un gaidījām lietu ( tad varētu iet virtuvē dzert tēju ).

Un te nu visbeidzot mani šonedēl piemeklēja tāda kā atziņa par labāko draugu/draudzeņu būšanu. Laikam būšu nenormāla, bet man vislabākās draudzenes ir tās, kuras varu droši saukt par losēm un kuru klātbūtnē varu uzvesties neētiski un neestētiski hehe...vēl jo vairāk - visas tās saulīšu un mīlīšu padarīšanas man šķiet uzspīlētas, salkanas, bet visvairāk - nepatiesas.

Lielas, plašas mājas protams ir skaisti, arī 5 liekas un tukšas istabas ir jauki, 3 vannasistabas, pirts un platekrana teļļuks virtuvē - nice, nice....tas ir tas, kas mielē mūsu - parasto - ļaužu acis, bet tomēr mēs tur nejūtamies omulīgi. Tādā mājā ir auksti, un ja nav paklāju, tad vispār briesmas - šeit piemeklē tukšums un vientulība. Pat diezgan liels pūlis nespēj piepildīt šīs telpas - glābiņš ir tas, ka pūlis sastāv no saliedētiem cilvēkiem, tāpēc nav sajūtas, ka visi nodalās pa bariņiem. Jāteic, citā kompanijā tā būtu 100punkti.

Atrodoties tādā vietā, es ātrāk gribu savā midzenī, savā šaurajā, necilajā gultiņā, uz saviem pavecajiem paklājiem, pie savas nekārtības. Jo kas gan tur jauks - skaisti izremontēta istaba, kādi 20kvadrātmetri, kurā ir viens dīvans un galdiņš ar diviem žurnāliem.

Toties vēl viens atklājums - pasākumu jauku padara muzikālu cilvēku klātbūtne. Uzreiz uzlabojas pašsajūtas, guļot āra guļammaisā, skatoties debesīs ( vakar bija ĻOTI daudz zvaigžņu, ĻOTI daudz KRĪTOŠU zvaigžņu un vēl ĻOTI pamanāms Piena Ceļš) un klausoties Ģitāras+skaistas balss savienojumā )
Ko tur vel piebilst -  esmu laimīga atrasties savā migā.

Varu teikt, ka esmu neizsakāmi priecīga par tiem neskaitamajiem apsveikumiem, un arī nedaudz sarūgtināta, domājot par to, cik gan no šiem apsveikumiem ir patiesi, kuri nav tikai tāda pienākuma izpilde. Man, piemēram, nereti ir tā, ka paziņas ( pie tiem varētu pieskaitīt klasesbiedrus utt) apsveicu tikai tapēc, ka jūtu tādu kā pienakumu - nu ja šamējam ir jubileja, tad jau arī apsveikšu - gan jau cilvēks priecāsies, ka neesmu aizmirsusi. Ja godīgi man pašai nemazam nepatīk atziņa, ka citi tā darās ar mani.

Tāpēc pati sev nākošajos svētkos novēlu saņemt apsveikumus tikai no tiem cilvekiem, kas patiesi vēlas mani apsveikt!

Paldies ;)