(no subject)

« previous entry | next entry »
May. 2nd, 2023 | 11:35 pm

Lasīju lekciju sev. Cerēju izspiest vismaz stundu, sanāca teju divas.
Jūtos mierīgi kā vētras vidiņā. Iespējams, no šāda momenta esmu baidījusies lielāko daļu savas dzīves. Aizvien nezinu, kādēļ.
Vai tādēļ, ka toreiz trešajā/ceturtajā klasē aizmirsu tekstu visas skolas priekšā vai no patstāvīgi vērtējošā skatiena daudzu gadu garumā? Varbūt no vēl kā cita.

Reizē tas viss mazliet saista. Ja tā nebūtu, es jau sen būtu izvēlējusies klusu dzīvi, piemēram, kādā stipri non-human vidē, esot kapsargs. Vai kas tāds.

Link | + | Add to Memories

Comments {4}

(no subject)

from: [info]pirmslietus
date: May. 3rd, 2023 - 11:01 am
Link

Paldies <3
Jā.. tas biežās tekstu iekalšanas un publiskās skaitīšanas nereti ir traumējošas. Es katru gadu šos publiskos dzejas skaitīšanas pasākumus gaidīju ar šausmām, līdz vairākus gadus piekopu praksi skaitīt vienu un to pašu dzejoli.

Reizē visu laiku fonā ir vientuļa šausmu sajūta, kas mazināsies tad, kad pasākums sāksies, bet tāpat. Es gribētu just mazāk intensīvu satraukumu, bailes.

Reply | Parent | Thread

pelnufeja

(no subject)

from: [info]pelnufeja
date: May. 3rd, 2023 - 11:34 am
Link

Jā, es pazīstu šo vientuļo šausmu sajūtu. Apskāvieni!

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]pirmslietus
date: May. 3rd, 2023 - 11:51 am
Link

(apskāviens pretī)

Reply | Parent