Pirms pusotra mēneša tēvam nodevu lapu ar 10 jautājumiem. Vēl neesmu saņēmis atbildes, tādēļ šodien pajautāju mammai, kur ir manas atbildes? Nuu, es iedevu tēvam, bet bija vēls vakars un pēc tam kaut kad viņš man jautāja vienu jautājumu un Eee. Īsāk sakot, centās atrast iemeslu. Mums mājās ir suns, varēja pateikt ka suns apēda. Bet nu man nemaz vairs nevajag. Es nevaru iet reizi divos mēnešos pie psihoterapeita ar, jēē, beidzot tiku pie atbildēm. Kam man to vajag. Ja grib kaut ko labot lai tad pats iet pie psihoterapeita. Fuck this shit, Im done.
izklausās, ka tu gribi iet terapijā, lai mainītu kādu citu, nevis sevi. tas nav iespējams.
Nu. Pa lielam, ja tēvu neinteresē uzlabot attiecības, tad jēga terapijai priekš tevis var būt tikai un vienīgi tāda (atvainojos par pašpārliecināto toni), lai tev tas sāktu mazāk rūpēt un tu varētu pilnvērtīgi labi justies un nodarboties ar ko interesantāku, nevis lāpīt attiecības, kurās otrs neinteresējas/nespēj lāpīt arī no savas puses.
Kas, manuprāt, ir drusku pat fundamentālāk.