krāsainās pasakas

tīri nejauši autobusā uzskrēju pamatskolas un vidusskolas klases audzinātājai, ar ko agrāk bija abpusēja ciestnevarēšana, apsēdos blakus un aizpļāpājāmies kā vecas draudzenes. ir tāda jocīga sajūta bet nevarētu teikt ka slikti. kā teļš, kas beidzot pārkāpis sētai un stāv blakus pļavas zālītē un nevar saprast - labi izdarījis vai nē :D ha, un pēc 3 gadu pārtraukuma atkal dzirdēju kko par savu itkā esošo harizmu.
viens būtisks trūkums gan ir - kkas ir sačakarējies un es vairs runājot īsti neprotu skatīties cilvēkiem acīs. bet pie tā tiek strādāts.

ir ir kkāds tas pacilājums. mauroju līdzi Across The Universe soundtrackam un cenšos darot vairākas lietas vienlaicīgi izdarīt visu ko vajag, ja tas neizvērsīsies par lielu bardaku tad laikam būs izdevies :D

vakar tāda putnīga diena, sākot ar purvu un gulbjiem un zosīm, beidzot ar pūču saietu vakarā piemājas kokos, kas neļāva aizmigt līdz pat kādiem 3iem. šodien esmu appūčota ar pūcēm tāpēc iegāju mammas birojā un savācu lielu plakātu ar pūci.

šodien būs auskaru diena un pa krāsu veikaliem skrienamā diena, rīt būs visādu pieslīpējamu nieciņu diena un pēc tam jau būs jāsāk domāt par to kā lai nedomā. bet tas vēl tikai priekšā. he...

trips uz Līgatni gandrīz ideāls, ja nebūtu tas viens sasodītais zemes ceļš 15 km garumā ar smiltīm, akmeņiem un 70% pret kalnu kas noēda to pozitīvo enerģiju. Pārējais - Līgatne, lopiņi, Raiskums - super, kājas vispār nejūt bet JĀĀĀĀĀ!!!!
kājas uz galda un filma par pīlēniem. un tad gulēt 20 stundas no vietas :D

It`s hard to party hard if it is nowhere to party...
3 gadus neredzēts un šodien pēkšņi satikts
esers izglāba vakaru.
par vienu pašnāvniecisku domu mazāk...

saņēmos beidzot noskatīties to izreklamēto "Graustu miljonāru".
tādas pretrunīgas emocijas. un vēl šodienas stopējiens Kuldīga-Valmiera un šoks veikalā... nezinu ko domāt.

Death is peaceful. Easy. Life`s harder.

trūkst vārdu. patiešām. man liekas, ka es vairs nekad nerunāšu.
domāt arī negribu. kas tad atliek?

liels liels sveiciens esers šodien dzimumdienā :)

augt lielam un resnam, vairāk lasīt, mazāk lietot alkoholu un vispār visu to labāko :D

tikko piefiksēju vēl vienu savas nevērības pret oficiālajiem rāmīšiem trūkumu - es vairs neprotu no konkrēta informācijas apjoma izvilkt kopsavilkumu vienā sakarīgā un adekvātā tekstā. roka pati jau raksta neformālus teikumus ar visādiem ķinķēziņiem ko saprotu tikai es.
sasodīts! atkal būs jāsāk piedomāt pie visādām mulķībām!!

vakar bija smuks meiteņu vakars ar dažām kalamucho glāzēm, plāniem, problēmām un atrisinājumiem. ir iedvesma skaistas dzīves sākumam. žēl tik ka atšķirībā no dažām viņām, man neviens netaisās atstāt mantojumā īpašumu superskaistā vietā. un ir tik daudz kas izfantazēts ko, kā gribētos. tikai... kur? gribētos šobrīd izklāt priekšā zemes plānu, uzasināt zīmuli un...

esi dzejnieks - radi no nekā... ha!


lusija devusies pavasara kruīzā uz Stokholmu. man prieks ka viņai prieks. šodien tik saglabāt to pozitīvo nemieru un sajūtu, ka dzīve ir
skaista un gan jau  neviens mājās nesakausies.
</span>

šodien sagribējās visu dzīvi apgriezt kājām gaisā. bet tas jau parastais kuslums - kas būs, ko es tad darīšu, kas būtu ja būtu? bailes ka biezs...
bet jāļaujās...

šodien jauks laiks. un vispār foršs rīts.
un ir piektdiena. un šodien varbūt mīļums brauc mājās.
un pavasaris nāk. unnn.... vienkārši ir labi :)

sazin kur vakar ieskanējās kas sen nedzirdēts
atcerējos tādu aizmirstu terminu kā "if you rescue me" ballīte.


lusija prieks par tavām jautrībām vakar :)

un kas glābs mani? brīžiem nav vairs iedvesmas to darīt pašai.
</span>

tāda mānīga sajūta ka tūlīt būs pavasaris. dzirdēts, ka mēneša beigās jau 15 plusā būšot. ik pa laikam uznāk nepārvarama vēlēšanās paņemt grāmatu un doties ārā pļaviņā pasēdēt, bet vēl jāpaciešas...
un kā jau katru pavasari gribas uz Romu. nezinu kāpēc tieši pavasaros un kāpēc tur, bet jau ceturto gadu tādas domas neatstājas. bet atkal neraža - par 45 minūtēm nokavēta lēto aviobiļešu izpārdošana, kur es šogad savu apsēstību varētu realizēt par 5ls abos virzienos... nu varbūt nākošogad.... :)
tāda sajūta, ka šodien visa pasaule pie kājām, bet tā vien velk iet apkārt, lai, dies` pasarg, kkur neiekāptu.

no bērnības jau šis datums palicis atmiņā, kā kāda nozīmīga dzimšanas diena. bet nu jau ir tik traki, ka vairs nespēju iedomāties, kam tieši...

nožēlojams prāta stāvoklis. neiedarbojas arī parastie pārbaudītie pašpalīdzības līdzekļi - skriešana, saldumi, joga, vecu lietu ārā mešana un citi. neizmēģināju šopingu un alkoholu bet tas jau būtu pārāk stulbi.
un pat nekādu atveseļošanās pazīmju, ir vēl trakāk - kurš vēl mūlāps būtu spējīgs PIEDEDZINĀT AUSKARUS un 4reiz iegriezt pirkstos 15 minūšu laikā?

indieši saka rezultāts būšot tikai kko praktizējot 21 dienu pēc kārtas. pa to laiku jau var galīgi sevi nograuzt!!

un vēl pēdējā laikā domāju - jocīgi ar to harizmu. būtībā svarīga lieta. bet ir kkāda robeža, aiz kuras jau paliek ar to cilvēku neērti sarunāties.
jeb arī atkal problēma ir tikai pašvērtējumā?

garlaicīgi, garlaicīgi, garlaicīgi

paķēra uz izbrīnu, pieķēpāja manu nodoto darbu un pateica - staigā!
še tev, nedēļas sākums un Rīgā. kā no plaukta nokritusi.
runājot 2atā viņš pat ir ļoti sakarīgs cilvēks, bet kā parādās vēl kāds, tā atkal uzplūst krutums un sākas apvainojumi.


un šī dziesma velk dejot. viss.

12 stundu no vietas gleznošanas hārdkors. skaidrs kāpēc gleznotāji griež sev nost ausis un vēl visādas mulķības dara. ap plkst. 3.00 arī mans jumts sāka braukt no tām smakām... vienīgais kas atmodināja - uz ceļa pēkšņa apbraucama stirna. nu neko, 2 no 8iem darbiem jau ir un vēl 3 pa pusei. čau sesijas pagarinājums!

vnk super jaunais lekciju saraksts. apmeklējamas tikai 4dienas un 5dienas. un tieši kā darba nav. un tieši kā izskatās ka arī nebūs.
nu neko, daudz laika jaunradei.

un tā nu Baiba ar saviem šoviem ir atmodinājusi manu ziemas miegā guļošo iedvesmu kko uzrakt, pētīt, mācīties un radīt. es teiktu ka stipri pa vēlu, bet labāk tā.

vienīgais trakums ka 3os naktī.

pohas no galvas līdz ceļgaliem. pēdas vēl kustās. un tāds noskaņojums ka visu Rīgu varētu nodedzināt un ne žēl nebūtu.