krāsainās pasakas

jā jā, es jau saprotu. visiem ir sava taisnība. arī veciem mērgļiem ar šķietami brīvu domāšanu. nu jā, saprotu ka skats vien bez funkcionalitātes nekam neder.
JĀ UN ES SAPROTU ARĪ TO KA VISVAIRĀK MULDĒT PATĪK TIEŠI TIEM KAS NEKO NEJĒDZ!!!

otrs, iespējams, ticamāks variants - man ir problēmas ar komunikāciju, lai tiem mērgļiem paskaidrotu ko es īsti gribu pateikt un ka jēdziens "netradicionāls" nenozīmē to pašu ko "sūdīgs".
bet ar šo problēmu jau laikam saskaras visi studenti, kas nedomā gluži pēc šablona.

pēdējā laika tendence - kko rasēt kamēr fonā iet filmas par amerikāņu vidusskolas peripetijām vai jauno poproka grupu kļūšanu par slavenībām un tā blā blā blā. nu klasiski. tā visa ietekmē šovakar topā puikiņu ansamblis McFly kas ir tik salds un lipīgs ka negribot pavelk atpakaļ kādu 5 gadu senā pagātnē.
no vienas puses prieks ka mani 16 ir garām uz neatgriešanos, bet no otras... laikam nebūtu nekas pretī ik pa laikam sajusties bezatbildīgi. brīžiem liekas ka īsti jau vairs nav nekāda attaisnojuma nekādām avantūrām.
"jaunība" vispār paliek uz aizvien jaunāku vecuma grupu attiecināms jēdziens.

piketa vai pilnmēness iespaids, bet cilvēki šodien pa ielām skraida īpaši agresīvi.

kā parasti - gribētos pagulēt ilgāk. rīta putra un kafija un vilciens un viss tik tipiski ka paliek reizēm pretīgi.
situāciju tikai nedaudz glābj tās saullēkta paliekas pa virtuves logu.

varēja jau paredzēt ka pie šībrīža krīzes apstākļiem studiju projekts ar gada peļņu 118 tūkstoši īsti neizies cauri.
ha!
bet principā šis akmens ir nost no kakla :)

kā pašā sākumā apstulbu, tā šis stāvoklis vilkās līdz filmas beigām un tā arī paliku nesaprotot, par ko tur vajadzēja aizdomāties. ja nu vienīgi stulbumu?

izmisums. šķiet, es sāku pamazām aptvert šī vārda īsto jēgu.

vienatnē mājās sēdēšanas eksperimentam (jau nedēļnieks) ir jauni rezultāti - paranoja. tāpat kā bērnībā vajag lai visās istabās deg gaisma, skan mūzika un visiem logiem aizvilkti aizkari. un šodien jau dubultā - ja vakar vēl vakarā varēja saņemties iziet paskriet, tad šodien liekas - pat ar koku mani no mājas ārā nedabūt. varbūt gan ka tas ir tikai  Jūdas Vīrusa  ietekmē, bet varbūt tās ir kādas sen aizmirstas dzīvnieciskās tieksmes.

lai nu kā, rīt uz Liepāju.

jau 6tā diena izvairoties no sabiedrības un sēžot mājās, izņemot pa reizei iedzeršanu ar Egīlu. un pārņem sajūta ka nekad neko citu arī vairs negribēsies. ja tik nebūtu jāēd un jāmaksā rēķini...

Laime gudrajam.
Gudrs ir cilvēks, kurš no laimes rokām neprasa vairāk kā viņam vajadzīgs un kurš savu mieru atrod nevis savu dziņu apmierināšanā, bet to savaldīšanā.

Viņam nevajag tērpties purpurā un zīdā, viņš vēlas apsegt tikai savu miesu. Indijas garšvielu un Kipras vīnu kārdinājums nekairina viņa vēderu, viņš grib tikai pabarot savu ķermeni un uzturēt tā spēkus.

Viņa jumtu nebalsta marmora statujas, bet tas pasargā viņa mājokli no negaisa.
Viņu nesauc par bagātu un savas tautas slavenību, viņam pietiek ar laba cilvēka, parasta pilsoņa un uzticama ģimenes tēva vārdu.
Viņu neielenc pielīdēji, to pulks negaida uz viņa pavēlēm, svešie neuzbāžas viņam ar pazīšanos, viņam pietiek ar vienu draugu.

Vēlot sev mērenu laimi, citiem viņš vēl viņa lielo. Patiesā un drošā laime ir mūsos un ne ārpusē, ne kastē ar zeltu, ne sertifikātā, kurš apliecina dižciltību, ne putojošā šampanieša glāzē, bet mierīgā, uz prieku tīri noskaņotā sirdī.

Kas dedzīgi pilns nesavaldītu kaislību savu mieru meklē bagātībā vai stāvoklī, tas to neatradīs nekad. Viņš dabūjis miljonu un to neatrod, viņš dabūjis otru un vēl joprojām neatrod. Viņš no dubļiem ir ticis līdz domei, firsta kabinetam, kļuvis par armijas pavēlnieku, uzkāpis karaļa tronī. Jo augstāk viņš kāpa, jo augstāk un augstāk miers pacēlās virs viņa. Pat uz troņa tas sēž tikai to dēļ, kuri viņu uz šā troņa noliek.

Tikai tam, kurš savas vēlēšanās aprobežo ar to, ko viņam sniedz daba, veiksme un čaklums un kad viņam šīs vēlēšanās piepildās un viņš ir par to laimīgs, prāts ir atvērts dzīves priekiem.

Tad viņam uzsmaida pavasaris un tā ziedi, viņam māj ziedošo puķu galvas, viņam draudzīgi pretī urdz avots. Liegs miegs aptver viņa gultu, kamēr zīda spilvenos bagātos moka rūpes, godkārīgos skaudība un raksturā vājos grēki; ar vieglu prātu un vieglu sirdi viņš no rīta atmostas, sveic uzlecošo sauli un viņa sirds ir atvērta jauniem dabas priekiem.

Vēlot sev mērenu laimi, citiem viņš vēl viņa lielo. Ar pateicību un uzticēšanos viņš skatās debesīs, kuras tur likteņa svarus. Bez nožēlas viņš skatās pagātnē, bez bailēm nākotnē.

Zūdoša ir jebkura manta, neatņemams ir tikai tas, ko mēs nesam sirdī.
Johann Peter Hebel, 1760-1826

saka, ka vienmēr kāds mīl vairāk nekā tas otrs. ceru ka tas "kāds" neesmu es....

uz kurieni ir jāiet lai visu varētu sākt no sākuma?

MTV jau tā reti ieslēdzu, bet katra reize ir pārsteigums... šoreiz tas ir VJ teksts - "nu jā, pirmdienas tiešām sūkā..."
žēl ka TV kā tādam nav vecuma ierobežojumu.

es skatos mostošās pasaules lielumā, un man reibst galva no tā cik šajā lielajā pasaulē es drīkstēšu būt liels

grāmatvedība šogad ir pilnīgs čau, vismaz es vairs pilnīgi nekam nespēju izsekot. daļēji tur vainojams apstāklis ka projektors ir vērsts pretējā virzienā man vēlamajam un esmu spiesta visu laiku rotēt pa 180 grādiem lai saprastu kas jauns dārziņā, tobiš tabulā.
pie tam vēl blakus sēž pilnīga vista. sieviete ap gadiem 35-... kas pat nejēdz kas ir peles labais taustiņš. ik pēc 2 minūtēm viņa uzdod kādu stulbu jautājumu un pati sāk skaļi zviegt.

tas par skolu.

pēc kkādas dīvainas "sanitārās pārbaudes" un piedraudēšanas par izsviešanu no mūsu balkona tika izvākti lieli 8 maisi ar pudelēm un kaste ar visādu citādu drazu (bundžām, benčikiem utt)
daļu šīs bagātības ar Ivetu iedabūjām liftā un nogādājām veiksmīgi līdz miskastēm, protams pa ceļam satiekot visus iespējamos paziņas, kurus parasti pat reizi gadā nesatiec. heh.

pēc neilga laika jauns pārsteigums - troksnis un smaka. sākumā jau gribēju vainot kādu no kaimiņiem. beigās izrādījās ka vnk deg vads kurš mētājas peļķē, kas izveidojusies dažādu apstākļu (pusizjaukta datora un atslēgta ledusskapja) rezultātā. un elektro padevi atslēgt apgrūtināja apstāklis ka vada otrs gals beidzas kkur sienas iekšpusē.
pēc daudz un dažādām peripetijām beidzot Jānis bija gatavs to vadu pārgriezt un noizolēt.

tžžž. mazs salūtiņš, troksnītis, visi pārbijušies un blokam elektrības nav. labi ka kojās dzīvo arī kāds elektronikas students kas var savest kārtībā mūsu radīto haosu :D

P.S. - tā epizode ar vada griešanu un izolāciju tika atkārtota vēlreiz :))


eh, malaka....

viennozīmīgi - decembra labākā diena pagaidām. pamodos līdz ar rīta horoskopu, galvenā doma tāda - viss ko šodien iesāksiet saies dēlī, tāpēc atmetiet visam ar roku un dariet to kas jums padodas vislabāk.
tā nu es apkrāvos ar pārtiku, TV pulti, žurnāliem, grāmatām, lācīšiem un visu dienu pavadīju skatoties saldas filmas un domājot, kā gan dažiem veicas. un kā es par viņiem priecājos :)
izdomāju savu 2008. gada apņemšanos.
izveidoju savu dzīves modeli.
izjaucu pāris nekam nederīgu krāmu.
izlasīju 2 grāmatas.
saskicēju visādas trūkstošas lietas grafiskās analīzes un vizualizācijas sējumam.

vispār esmu baigais malacis.

rīt pie radiem, apsveikt šajos spīdīgajos svētkos.
vairāk par 1 bezdarbības dienu gan mani iedzīs depresijā :D

mja, sastādīju sarakstu ar pietrūkstošajām lietām, vietām un sajūtām.
atliek tikai meklēt :)

"uzstiepšu kājās sarkani lakotos zābakus, pacīkstēšos ar visiem dūžiem. vismaz reizi mēģināšu justies kā dāma."

/Indra Sproģe/

www.ekskluzivi.lv šovakar.
kleita būtu. smuka, man patīk. garos cimdus tā arī neatradu. nekas..

nav nemaz tik viegli kaut ko mācīties no paša sākuma, ja tev ir licies, ka tu to vienmēr esi zinājis

tāda sajūta, ka atgrieztos mājās ;)