krāsainās pasakas

piixtulis:

tīri nejauši autobusā uzskrēju pamatskolas un vidusskolas klases audzinātājai, ar ko agrāk bija abpusēja ciestnevarēšana, apsēdos blakus un aizpļāpājāmies kā vecas draudzenes. ir tāda jocīga sajūta bet nevarētu teikt ka slikti. kā teļš, kas beidzot pārkāpis sētai un stāv blakus pļavas zālītē un nevar saprast - labi izdarījis vai nē :D ha, un pēc 3 gadu pārtraukuma atkal dzirdēju kko par savu itkā esošo harizmu.
viens būtisks trūkums gan ir - kkas ir sačakarējies un es vairs runājot īsti neprotu skatīties cilvēkiem acīs. bet pie tā tiek strādāts.

ir ir kkāds tas pacilājums. mauroju līdzi Across The Universe soundtrackam un cenšos darot vairākas lietas vienlaicīgi izdarīt visu ko vajag, ja tas neizvērsīsies par lielu bardaku tad laikam būs izdevies :D