krāsainās pasakas

kopš krīze has caught us, ir uzradušies visvisādi jokaini veikali. šodienas atklājums - blakus jau kādu laiku esošajai bodei, kur visas preces maksā 1ls, ir atvēries kkāds interesants komisijas veikals, kur var nest nodot visu kas vien mājās atrodās, kā arī dabūt žiguļa virzuļus, smirģeli, velosipēdu "Minska" un visādas citas fan fan lietas.

visas foršās lietas kur gribētos piedalīties sakrīt divās nedēļas nogalēs, sasodīts...
un aizmigt sauļojoties ir baigais AUUU......

gribu gribu gribu uz Andrea Bocelli koncertu. skudriņas skrien no tās balss.

nu viss, pīkstulis līdz 5dienai pazūd mežā

tēta aizšķūnis un aizdārzs, izrādās, ir īsta aptieka. Vecpiebalgā izstaigāju 3 pļavas bet tos augus tik un tā neatradu, bet te - tieši visi vajadzīgie saauguši dažos kvadrātmetros. griežam un liekam kaltēties un pilnā kaklā maujam līdzi Ze Best of Frank Sinatra un jūtamies labi, jah!

doma jau bija laba - ja reiz te atbraukts, tad jāiet ar tēti pa pļavām zālītes palasīt. protams jālīst kā no krāna, phe.
tā nu mēģināju sevi nodarbināt savādāk un tīrot grabažu stūri, atradu piecas vecas kasetes no saviem pamatskolas laikiem un sasmējos - Korn, Static-X, Soulfly, Biohazard un kkas bez nosaukuma. fan fan :D
veltīgi mēģināju atrast kur viņas pieklājīgi atskaņot un atcerējos savu paštaisīto mūzikas sistēmu tajā laikā, kas sastāvēja no apmēram 7 aizvēsturiskām ierīcēm un vadu kaudzes un dzina ārprātā mammu ar to ka tur vienmēr bija vairāk putekļu kā visā mājā kopā. bet toties, kas par skaņu bija!
nu jā un vēl atradās maiss ar drēbēm ko valkaju tajā pašā 8. klasē un izrādās ka tagad daļa no viņām man pat ir par lielu.
tāda metaļugas pēcpusdiena hahaha.

pietiek uzvilkt pagājušās sezonas svārkus un aiziet līdz veikalam lai uz tevi noblenztu visa Valmiera.

naivi cerēt ka no 4 istabā mētājošiem datoriem, kas te visu laiku tiek vazāti šurpu turpu, vismaz kādā būs MS Access kas arī darbojas. un eksāmens jau 2dien.kā teiktu koko - sucks to be me. un skatoties kā daži labi priecājas pa Parīzi, sametas pat sevis nedaudz žēl. ne tieši par Parīzi, bet vispār.

nesot stādu kastes uz mašīnu un skatoties kā vēl citi kaimiņi nes stādu kastes uz mašīnām, sajutu MILZĪGU SKAUDĪBU par to ka nevaru doties viņam līdzi uz mežu un palīdzēt mazajiem iejusties no palodzes iekšā dabā. jo ir jāsēž pie stulbā referāta, prakses atskaites un citiem sūdiem. sh** sh** sh** sh**!!!!!!

ienācu ar domu kko ieklabināt sakarā ar savu šībrīža nožēlojamo esību, bet esers kkā jau ir pasteidzies uzcept identisku tekstu tam, kas man galvā. ko nu tur piebilst...

soma sakravāta un ik smaga ka grūti pacelt bet nu...
tēja, greipfrūts un pēdējās minūtes te.

tāda atvadīšanās sajūta šodien, gan no rīta viņu pavadot, gan tagad pavadoties pašai. satraukums.

skatos Raivo Maljorkas bildes un skaužu. gribas tāpat - sauli, mieru, mīlestību. izklausās pēc hipiju nometnes, ha! starp citu ir piedāvājums braukt uz ikgadējo Šipotas nometni, bet vienai starp viņiem diez ko vairs negribas, bet pagaidām nevar iedomāties nevienu kas parakstītos doties līdzi. un vispār gribas to skaistumu un siltumu gan ārā gan iekšējo, bet viss ko šobrīd iespējams dabūt, ir sāpošs kakls, acis, kas krīt ciet, nododamo darbu pārpalikumi un tā pretīgā "es pārvācos, bet es īsti nezinu uz kurieni" situācija. un citi sīki bet pietiekami pinķerīgi un garastāvokli noēdoši nieciņi...

jocīgi, jau vairāk kā pusgads ar konkrētajiem kaimiņiem, bet normāli aprunāties sanāca tikai šovakar.
ha, un kaut gan no pēdējās reizes kad spēlēju Tekken ir pagājuši 7 gadi, es joprojām spēju nolikt visus džekus uz mutes :D

pa vidu tam visam vēl ir uztapusi puse no referāta, bet diemžēl tikai tā nenopietnākā daļa.
hard day`s night...

Labrīt, saullēkts! otro dienu pēc kārtas.
nekas, nekas, vēl nedaudz un es iešu gulēt...

šovakar radošā darbnīca + mojito + ūdenspīpe ar Red Bull tabaku + uzjautrināšanās par Anniju. izskatās ka būs kārtējā negulētā nakts, bet lai jau :)

nav diez ko labi šodien... pat nesaprotu no kā jo nemaz tik daudz dzerts netika.
un par ko morālie? var jau būt ka es tikai meklēju problēmas

pateicu Līvai beidzot, ka izvācos. eh, little scary - kas tagad būs? bail iesprūst.

jokaini, ka man kā ļoti daudz miega patērējošam cilvēkam pēdējās dienas pat gribot neizdodas nogulēt ilgāk par 5 stundām - nevajag ne modinātāju ne purinātāju bet dažas stundas pēc aizmigšanas acis jau pašas vaļā un viss notiek. tālu tikšu :D

vakardienas pozitīvismu iespaidā šodien bez ņerkstēšanas piecēlos, atbraucu uz Rīgu, pateicu dažiem labiem ko es par viņiem domāju un uzradās lielā iedvesma jau tagad sapakot un aizvest lielāko daļu mantu. ar katru izlidināto drazu pieaug tas vieglums, drīz varēs lidot, hell yeah!!

"korekti" ir sasodīti labs vārds. un mersedess korekti zilā krāsā izklausās tikpat labi :)