krāsainās pasakas

un nepāriet jau kopš vakarvakara. droši vien kāds garastāvokļa vīruss. un šo nevar aizdzīt ar parastajām muļķībām.


mani vajag SAAAMĪĪĪĻOOOOT!!!!

sasodīti gribās uz Spāniju.

aizdomājos... cilvēks ir viens sarežģīts dzīvnieks. piemēram es... pietiek man pateikt pāris teikumus un pēc tam var kaut vai ar mani nerunāt - es murrāšu visu vakaru un vēl pusi nākošās dienas. savukārt citvakar, kaut vai šovakar par piemēru, pietrūkst dažu vārdu līdz kaut kam ko es pat neesmu vēl izdomājusi, bet viss... vakars ir sabojāts un pat nevar teikt ka kaut kas būtu noticis. viekārši kaut kas nav.

pirms pāris stundām sākās trešais gads. mūsējais. ko es čīkstu. viss ir forši.

bū.

krāsu un terpentīna smaka tomēr iedarbojas - sāku ļoti sarežģīti kāpt ārā no krēsla no kura var vienkārši piecelties un pēc apmēram minūti ilgas durvju bakstīšanas ar kredītkarti, iedomājos, ka varbūt jāpaņem atslēga...

īsfilmas nokavēju kora dēļ, bet konci laikam ilgi neaizmirsīšu. labu laiku nebiju apmeklējusi tādus pasākumus un pēc vakardienas skaidri zinu kāpēc.
ja kādreiz alkohols palīdzēja iejusties, tad tagad nedzērušam un ar galvu domājošam cilvēkam kaut ko tādu ir grūti izturēt. it īpaši es runāju par grupu, vai kā nu to var nosaukt, - "Vakara bērni". OMG, mana mūzikas uztvere tika traumēta uz visu atlikušo vakaru, kas, turpmāk tika aizpildīts ceļot augšā "kritušos" un iznēsājot viņus pa gultām. un pēc skaņdarba "Aizver muti!" man laikam arī Dex Pistols simpatizē mazāk kā agrāk.

vakar aizbraucu uz laukiem romantiskā atmosfērā mammucim dzimšanas dienu atzīmēt, viss vēl bija normāli. šorīt izgāju
pagalmā un nošokējos - sniegs ir visur! rīta kafija un kūka protams tika notiesāta ārā sēžot šūpolēs :)

drīz jau būs pietiekami lai to varētu nosaukt par nopietnu sniegu :D
droši vien ir pārāk muļķīgi jau tagad skandināt Ziemassvētku dziesmas, bet šodien nekas cits neliekas piemērots :D

kopš šodienas es gaidu Ziemassvētkus :D

gribēju draudzenei novēlēt jauku dienu iekš draugiem.lv
nospiežu "sūtīt", uzkarās nets un kad atkal parādās, skatos ka jaukas dienas vēlējums aizgājis pusei no maniem kontaktiem :D

jocīgi, bet visnotaļ pozitīvi.
kā komentēja Armands - tagad būs vairāk smaidīgu cilvēku nekā paredzēts :D

nekādu problēmu, ir tikai mazliet skumji.

Es izgāju viens pats uz satikšanos. Bet kas man klusajā nakts tumsā seko?
Es sānus nogriežos, lai viņa vairītos, bet netieku no viņa vaļā.
Ļodzīgi soļodams, viņš saceļ putekļus, ik manu vārdu pārkliegdams ar savu skaļo balsi.
Tas, manu Pavēlniek, ir manis paša mazais Es, kas kaunu neprot, bet man kauns līdz ar viņu pie Tavām durvīm ierasties.

***

Es biju ielūgts šās pasaules dzīrēs un tāpēc mana dzīve ir svētīta. Manas acis ir redzējušas un manas ausis ir dzirdējušas.
Mans pienākums šais dzīrēs bija spēlēt kokli, un es darīju visu, ko spēju.
Tagad es jautāju: vai beidzot pienācis laiks man ieiet un skatīt Tavu vaigu, un nodot Tev savu klusos sveicienu?

ir divas opcijas:

1)jāsaka susuram lai brauc mājās...
2)atkal jāsāk smēķēt...

nē, tās ir muļķības, patiesībā nekādu opciju nav, man vienkārši ir jābeidz rīt.

ja ņem vērā to ka es neesmu pa klubiem staigājošs cilvēks un vislabāk sestdienas vakaru man patīk pavadīt mājās, tad vakardiena brīnumainā kārtā sanāca diezgan izdevusies. spontānā ideja - iet uz Igauniju uz klubu kā par brīnumu arī tika realizēta. rezultāts - šodien sāp kakls, kājas un visu dienu tāds sleep mode.
šodienas top 3:
1. salmiņi ar magonēm
2. ābolu sula no 3l burkas ar salmiņu
3. Alanis Morissette - Hand in my Pocket

mans superīgais lauku internets laikam man šovakar neļaus iegūt savā īpašumā Desperado spāņu versiju. damn!

apstiprinājās mans pieņēmums - gulēšanu nelielos daudzumos var aizstāt ar ēšanu. piemēram pieceļoties ar galīgi dullu galvu pēc pāris stundu miega, tā noskaidrosies pēc MILZĪGĀM brokastīm.

movie time. iečekošu to Antichrist par ko grieķi esot sajūsmā.

update: pretīga filma

mamma, vaari zupu. siikais brauc maajaas badiigs.

piededzināju bietes un tagad ne tikai balkons bet arī visa māja smird kā bomzis.

kājas uz galda, alus un sports pa TV ekrānu.
es un Annija :D

pavadiit gandriiz 5 stundas paarmaljot visas iespeejamaas aviokompaanijas, vilcienus, autobusus un citus variantus un saprast ka tas pats pirmais variants ir vislabaakais pat esot pavisam suudiigs.
un Annijas klaviatuura jau kaadu laiku nedraudzeejas ar garumziimeem, tracinoshi bet neviens neko nedara lietas labaa...

jau biju aizmirsusi kādu pacilātu garastāvokli var radīt Disney'a multfilmu mūzika. pat mājas tīrīšana un kārtējā somu kravāšana izvēršas par dejošanu un dziedāšanu. tā jau laikam ir tā vienkāršā būšana kuras ikdienā parasti tā pietrūkst...

nu ko, rīt iekarot ūdeņus. can't wait.

aizgājām uz to pirmizrādi. starp citu, pirmo reizi biju Valmieras kino, jocīgi, bet visbiežāk gadās to iestādi apmeklēt Liepājā.
lai nu kā, filma beidzās un gribējās teikt - nu labi, noskatījāmies treileri, tagad gaidīsim pašu filmu.
biju diezgan apmulsusi ka tā var sad***t grāmatu un visu saturu aizstāt ar tīņu mīlestības problēmām, kā arī filmas nagla - tā aprakstītā lielā cīņa beigās - bariņš muļķu stāv pusaplī un sabubinās, Strups fiksi novāc Dumidoru un pārējie izdemolē pili. nejēdzīgumu vēl pasvītro pēdējie kadri - Harijs Poters stāvot saulrietā uz balkona saka: "es nebiju pamanījis cik šeit ir skaisti!" viss. filmas beigas.


pēc tāda aplauziena nekas cits neatlika kā paņemt bamsli un braukt mājās noskatīties kādu filmu :D