krāsainās pasakas

pārmaiņas pēc ļoti produktīva diena. apstiprināts projekts un pateicoties lusija arī jauns hobijs...
tikai tas tukšums un nemiers...
cilvēki neprot svinēt svētkus forši... un pie tiem, kas prot,ir bailes doties. jo viņiem nepietiek ar daļiņu - viņi paņem tevi visu...

Valmiera sasilst ar katru dienu.
jesjes!

tāda pavasara sajūta, johaidī!
jau nedēļu miegs nenāk, tur gan laikam mēness pie vainas. bet TĀ gribas kaut ko foršu sev un pavasarim :)

atkal klāt vecais sindroms - vakari un single mode. nevar saprast vai vainīga mana dumjā galva, diēta vai zaļās tējas sazin cik tur litri vai viss kopā, bet šovakar griežas visa pasaule. protams, ka ap mani, haha.
vajag plānu. un būtu vēlams laicīgi.
žēl ka tikt uz Indiju potēt ziloņus un konservēt krokodilus ir briesmīgi sarežģīti.

notestēju 3šo bezšampūna matu mazgāšanas recepti. jānogaida kad izžūs un jāskatās vai ir uz galvas kas palicis. ja var paļauties uz ieteikumiem tad vajadzētu varēt teikt "attā attā" šampūnam ;)

upd: nedaudz galva pēc pudiņa smaržo bet ir, ir labs!

"Es iedomājos, vai tikai es iepriekšējā vēstulē pārāk daudz nesapļāpāju. bet es esmu aizmirsis, par ko tad īsti pļāpāju.
Es atkal mainīju dzīvesvietu. Šoreiz mana dzīvesvieta ir pilnīgi citāda nekā iepriekšējās. Šoreiz esmu apmeties ļoti klusā vietā. Iespējams, ka tā pat ir man par klusu.
Tomēr šī vieta man ir kaut kādā ziņā galapunkts. Man ir tāda sajūta, ka šī ir tā vieta kur man bija jātiek, vai arī tāda sajūta, ka es te esmu nonācis, būdams pagriezies pret kaut kādu straumi. Es nespēju saprast to, kā es esmu šeit nonācis.
Cik šausmīgs teikums. Tas ir tik aptuvens, Tu noteikti no tā visa neko nevari saprast. Varbūt arī tev liekas, ka es pārāk cenšos savam liktenim piešķirt kādu jēgu. Protams, es pats esmu vainīgs pie tā, ka lieku tev tā domāt.
Un tomēr, gribēdams, lai tu saprastu: jo vairāk es cenšos izskaidrot tās situācijas kodolu, kurā esmu nonācis, jo manis rakstītais kļūst neskaidrāks. Tomēr es to domāju nopietni. Tik nopietni kā nekad agrāk.

Laiks gan ir kā liels audekla baķis. Mēs esam paraduši laiku piegriest pēc sava mēra, tomēr tās ir ilūzijas, laiks ir nebeidzams.
Šeit tāda lieta kā personiskais mērogs nepastāv. Bez sava personiskā mēroga te nav arī neviena cita, kura mērogu varētu slavēt vai pelt. Laiks plūst kā caurspīdīga upe. Šeit atrodoties, reizēm rodas sajūta, it kā es būtu atbrīvots - pilnībā, pat manu protoplazmu ieskaitot. Beigu beigās ir tā, ka, ja es pamanu automašīnu, tad man ir vajadzīgas vairākas sekundes, lai es tiešām zinātu, ka tā ir automašīna. Protams, te ir kādas būtiskas zināšanas, tomēr tās ne īpaši labi spēj pastāvēt līdzās empīriskajām zināšanām. Pēdējā laikā tādu lietu pamazām kļūst aizvien vairāk."

uz kuru pusi lai grieztos, visur viss kliedz: "looser! looser!" bet nu pelnīti, diemžēl.
nevienam nenovēlētu.
lusija, paldies par sēklām ;) "viegli kopjams bet indīgs" man tiešām ir diezgan labs raksturojums ;)
mammucis piekrita šogad atvēlēt man stūrīti savā puķudārzā kur savas krītošās zvaigznes iesēt. vasara, nāc jel ātrāk!

"Viņa redzēja pa ielām plūstošas asinis. Mēs to varam piedēvēt kādai bērnības vai jaunības traumai, taču šāda veida pieredzējums, ko pazīst kā "radošu, garīgu apsēstību", lielākā vai mazākā mērā piemīt katram cilvēkam. Piepeši uz kādu sekundes simtdaļu mēs sajūtam, ka visa mūsu dzīve ir attaisnota, mūsu grēki piedoti un mīlestība joprojām stāv pāri visam un joprojām spēj mūs būtiski mainīt.
Taču šajā brīdī mēs jūtam arī bailes. Pilnībā atdoties mīlestībai, dievišķai vai cilvēciskai, nozīmē atteikties no visa - arī no savas labklājības vai mūsu spējas pieņemt lēmumus. Tas nozīmē mīlēt vārda visdziļākajā nozīmē. Bet īstenībā mēs nemaz nevēlamies ļauties glābiņam, ko mums noskatījis Dievs, mēs vēlamies saglabāt pilnīgu kontroli pār katru soli, pilnībā apzināties savu rīcību, būt spējīgiem izvēlēties pielūgsmes objektu.
Ar mīlestību ir citādi, mīlestība atnāk, iemājo sirdī un sāk ieviest savu kārtību. Ļauties šīm pārmaiņām spēj tikai ļoti stipras dvēseles, un Atēnai bija stipra dvēsele."


Paulu Koelju - "Portobello ragana"

"Mistiski brīži. Negaidīti nonāksi tur, kur ne cerēji, ne varbūt arī gribēji. Darbam īsti nepiemērota diena. Var aizrunāties un atklāt citiem nevēlamus sīkumus. Dvēseles plašums un “caureja”. "


izskatās ka tikko sākās "superīga" diena. droši vien mana lidmašīna kļūdas pēc nosēdīsies kaut kur Kazahstānā :D

nezin vai pie vainas sasodītais "Čempions" un vakardienas dīvainības vai kas, bet pagājušonakts sapnis ir dīvainākais pēdējā mēneša laikā, pat pārspējot Ķīnas revolūciju, pūķi ģimnāzijas teātrī (??) un citus manus pēdējos sapņus. tātad stāsts sākās ar lietu ko mēs ar draugu mēdzām dēvēt par "Telpaugu" - apmēram 2 cm liels pelēku lapiņu mudžeklis ko es izglābu no Olimpijas Rimi nedaudz vairāk kā pirms gada. šī gada laikā tas protams nav paaudzies, drīzāk man šķiet ka sarāvies un neviens nesaprot, kas tam par vainu... laistīts tiek regulāri, bet ne pārmērīgi, stāv uz loga, kur ir gan gaisma gan normāla temperatūra... nu katrā ziņā tā ir kāda psiholoģiska (vai par augiem tā var teikt?) problēma. vēl tāds apstāklis, ka man saistībā ar šo augu vienmēr ir neapzināti gribējies vilkt paralēles ar kaut ko savā dzīvē (tā arī neesmu sapratusi ko tieši).
tad nu sapnī es izlēmu beidzot Telpaugu izpētīt un pārstādīt, sagatavoju visu ko vajag un ķēros klāt, bet augs nezinu pa kuru laiku bija apaudzis ar tādām kā gļotainām salātlapām, kas plēšot nost, auga tikai klāt diezgan biedējošā ātrumā (tāda X-failīga noskaņa ar Bēthovena 5.simfoniju fonā). pamazām sāku palikt nepacietīga un satrakoties, beigās izrāvu augu ar visām saknēm, kaut kādā veidā (neatceros kā tieši) dabūju to dārzeni uz pusēm un iekšā protams auga vairs nebija, tikai kaut kāds sīpolveidīgs veidojums ko balss no Visuma lika paņemt un iestādīt jaunā vietā. sapnis šajā vietā sāk palikt miglains jo ārā uz ielas kāds ir izdomājis pavizināties tur un atpakaļ gar māju ar braucamrīku kam ir diezgan nopietns izpūtēja defekts, bet atceros, ka Tas Kautkas tika iestādīts veiksmīgi.
tagad man interesē - vai tur kas izaugs un kas man no tā būtu jāsaprot.

un tiklīdz atkusīs no balkona ienestais puķu zemes maisījums, augs tiks pārstādīts arī realitātē. cerams bez gļotām un salātiem.

pārskatīju grāmatplauktu un sasmējos...

"Iemīlēšanās ir galīgi revolucionārs akts. Pretestības akts šodienas garlaicīgajā, sociāli ierobežojošajā, kulturāli žņaudzošajā, cilvēciski bezjēdzīgaja pasaulē.

(...)

Nav vietas kaislīgam, romantiskam mīlniekam šajā pasaulē: ne lietišķajā, ne privātajā. Jo viņš ar savu sirdi jūt, ka ir daudz noderīgāk aizstopēt uz pasaules malu (vai gulēt parkā vērojot garām slīdošos mākoņus), nevis mācīties eksāmenam vai tirgot nekustamo īpašumu, un viņš nolemj, ka viņam tam pietiks drosmes. Viņš zina, ka mīlēšanās zem zvaigznēm būs daudz burvīgāka nekā jebkad spētu būt televizora skatīšanās. Tā nu mīlestība ir drauds mūsu uz patērētājiem balstītajai ekonomikai, kura balstās uz (galvenokārt nevajadzīgu) produktu patērēšanu un darbaspēku, kurš šai patērēšanai ir nepieciešams, lai tā turpinātos.
Līdzīgi, mīlestība apdraud mūsu politisko sistēmu, jo ir grūti pārliecināt kādu, kuram nu ir tik daudz kā dēļ dzīvot, cīnīties un mirt par tādu abstrakciju kā valsts; tieši tādēļ, būtu grūti viņu pārliecināt kaut vai maksāt nodokļus. Tas apdraud visa veida kultūras, jo kad cilvēkam cits mīlošs cilvēks sniedz gudrību un drošsirdību, viņu nespēj noturēt nekādas tradīcijas vai paradumi, kuri ir tik nenozīmīgi salīdzinot ar jūtām, kuras vada viņus.

(...)

Mums ir jācīnās pret šiem kultūru ierobežojumiem, kuri sagrauj mūsu vēlmes. Jo tā ir mīlestība, kura piešķir dzīvei jēgu, kaisle, kas rada iespēju mums pašiem radīt savai dzīvei jēgu un mērķi. Bez tās nav veida kā saprast kā mums dzīvot, ja vien neskaita pakļaušanos autoritātei, kādam dievam, saimniekam vai doktrīnai, kura mums pateiks ko darīt un kā darīt, nekad nesniedzot tādu apmierinājumu, kādu sniedz pašnoteikšanās. Tādēļ iemīlies šodien – vīrietī, sievietē, mūzikā, savās ambīcijās, sevī... dzīvē!"



by "Pretspars" nr.1 2003

vakar plkst. 23:42 ar klusu pīkstienu (no viņa puses) un skaļu lamāšanos (no manējās) aizgāja mūžībā mans uzticamais C disks ar visu saturu. tagad es esmu brīvs cilvēks, heh...

šodien ir īstā diena lai sāktu no jauna

ātrāk sesijas beigas, ātrāk uz Liepāju, uz Londonu, ātrāk vasaru, ātrāk skolu pabeigt, ātrāk dzīvi nodzīvot...
muļķīgi.

bet neprotu es pašreizējo brīdi izbaudīt tā kā es to mācu darīt visiem citiem.

kāpēc man šķiet ka pēc mēneša mana dzīve būs sagriezusies kājām gaisā un man to vien gribēsies kā nošauties?

nācu no kora, pretī nāk bariņš 14-15 gadīgiem čalīšiem.

saruna:
-varbūt šito?
-ne-e, pārāk smuka!

sīkums, bet patīkami :)

kopš šodienas sākās brīvdienas, vismaz man haha!!
tāpēc šodien ir īstā diena uzvārīt lielo krūzi piparmētru tēju un skatīties jau 4to gadu pēc kārtas top 1 pirmsZiemassvētku filmu The Holiday.

lai man jauks vakars... :)

šovakar minūtes 15 sēdēju un kausēju vaļā mašīnas logus, pirmo reizi šogad riktīgi nosalu un te nu viņa ir - Ziemassvētku sajūta. cerams ka tas aukstums un sniegs nepazudīs tik pēkšņi kā uznāca jo man ļoooti gribas kādu foršu ziemas pasākumu uz ko vilina arī šodien spontāni iegādātās siltās treniņbikses.

baigā diena vispār...
pusstundas laikā tiku no Ķengaraga uz Ķīpsalu, 5 minūšu laikā tiku pie bak. darba vadītāja ko gribēju, savukārt pēc tam 3 stundas notusēju pa ieroču veikalu un šautuvi un no Mārupes līdz Valmierai tiku stundas laikā. ja vēl izdosies vienas nakts laikā uzrakstīt biznesa plānu tad I`m The King.

gribētos piedzimt otrreiz un zināt kā būt lai nenošauj greizi atkal.