dekoltē

cīnos ar sāpošu galvu.

pirmo reizi pēc ilgiem laikiem saprotu, ka totāli esmu sastresojusi par kaut kādas nolāpītas kolēģEs, kura, redziet, ir nozīmīgāka, jo strādā par mani 2 (!) mēnešus (!) ilgāk,
un kaut kādu neticami aprobežotu aizrādījumu par to, kāpēc kases grāmatā ieraksts ar citu krāsu, kāpēc nav izdarīts kaut kāds nenozīmīgs formāls sūds reģistrā(piemēram, tieši ar zīmuli un tieši ar ķeksīti ievilkti ar datoru salīdzinātie samaksātie pasūtījumi, kādēļ klienta telefona numurs ierakstīts ar roku, nevis ar datoru un tā joprojām),
labi, šorīt atnāku uz darbu pēc "zīmītes" izlasīšanas, kurā man tiek piešūts, ka manis dēļ, redz, cienītā kolēģē neesot VARēJUSI IESLēGT KASI, JO MAIņAS NAUDA NEESOT BIJUSI PA DESMITNIEKIEM BET TIKAI DIVDESMITNIEKI, redz un tā esot mana vaina (pasvītrots ar divām svītrām),
un ieraugot,
ka šājā rītā viņa pati ir,
a) absolūti nesarakstījusi kontrolgrāmatu,
b) nav veikusi visus ierakstus vakardienas kalendārā
c) sajaukusi summas atskaitē
(par kādām kļūdām, kas tikai daļēji uz darbu kā tādu attiecas, man jau sen būu jānoklausās kādu pusstundu gara kretīniska pišanās)

NAAAAAAAAAAHHHHHHHuuuuj,
kamēr viņa atvilka savu pakaļu ,es jau divreiz biju sevi saņēmusi rokās,
kaut arī pirms tam, nolādētu kases žūrnālu mētāju tā,ka likās, no tā izlidos visi čeki nafig,un vēl šo to..

un mierīgā, ieturētā tonī norādītu uz kļūdām,kuras viņai,protams, bija ā,jā,man nebija laika....

esmu daļējā izmisumā.
man pilnīgi nav skaidrs KĀ jārunā ar tādiem maitām, un man pie kājas,cik kurš ir emocionāls,
manā tolerantajā,smalkjūtīgajā pasaules uztverē, kas tāds kā BĻAUŠANA, civilizētā iestādē,
šķiet..absolūti neiedomājami..