dekoltē
un sniegavētra
lauku hengovers
Posted on 2009.01.03 at 20:52
.
dzeltena saule,
lauki kas smaržo pēc skābbarības,
un vapše,
zem Mēness pēdējās dienās esot redzama Venēra,kā ziņu masu mēdiji,
es to noklausos savos laukos pa rādio
un uzskatu par savu pienākumu pateikt,
ka Jaunais atnācis ar baigo savādo Nārnijisko mirāžu spoguļstiklu leduspuķēs.
kas par mieru tur....kur smaržo ne tikai pēc skābbarības, bet arī bama,(jebšu govju fermas,)pēc sadegušiem putekļiem uz radiatora, un pēc plīts, un pēc aukstuma un pēc Venēras tāpat.
Atgriežos būrī un klausos Vilciņa kaut kad atsūtīto QUANTIC,
uz citu neko nevelk,
tāds hengovers pēc miera un mīlestības viļņa, ka gribas pilsētu apmētāt ar govs kakām un saliet Daugavā pienu,
pilnīgs bezjēdzīgums,
esmu gatava pārvākties uz laukiem,
tik šausmīgi atveseļojusies man šķiet, ka pat izteikties māku kā cilvēks un nevis kā nodrāzts urbānistisks sabiedrības izmantots un iejūgts strādnieks, students, nodokļu maksātājs, riebeklību zelētājs dienišķās maizes vietā,n@huj n@huj n@HUJj, man gribas saukt, To pilsētu, skaļā balsī dziedot gammu no viena gala otrā,
un tad vēl mēs bijām kapos pa nakti,
ar mammu un tēti un māsu,
bijām ciemos un man patika.
vienā brīdī paliku viena un platā, gaišā ceļa, kurš vecgada naktī dzirksta ar svaigumu un dvēseļu tuvumu, laikam jau,
un man pamirkšķināja debess virs omes un opa vietiņas.
un viņiem BIJA mīlestība!!!!!!!!!un viņi pamirkšķināja.
un caurām dienām mēs tikai gulējām, līmējām otras omes tapetes, gatavojām mielastus un bārāmies ar suni,
rakstīju īsziņas tikai Diānai, savai sirdsdraudzenei,
un no rīta ceļoties lasījām lūgšanas no Misūri izdotās grāmateles, 1960 gadā.
pēc tādām brīvdienām drīkst arī mirt,
un nepalikt tādēļ zaudētājos...
dzeltena saule,
lauki kas smaržo pēc skābbarības,
un vapše,
zem Mēness pēdējās dienās esot redzama Venēra,kā ziņu masu mēdiji,
es to noklausos savos laukos pa rādio
un uzskatu par savu pienākumu pateikt,
ka Jaunais atnācis ar baigo savādo Nārnijisko mirāžu spoguļstiklu leduspuķēs.
kas par mieru tur....kur smaržo ne tikai pēc skābbarības, bet arī bama,(jebšu govju fermas,)pēc sadegušiem putekļiem uz radiatora, un pēc plīts, un pēc aukstuma un pēc Venēras tāpat.
Atgriežos būrī un klausos Vilciņa kaut kad atsūtīto QUANTIC,
uz citu neko nevelk,
tāds hengovers pēc miera un mīlestības viļņa, ka gribas pilsētu apmētāt ar govs kakām un saliet Daugavā pienu,
pilnīgs bezjēdzīgums,
esmu gatava pārvākties uz laukiem,
tik šausmīgi atveseļojusies man šķiet, ka pat izteikties māku kā cilvēks un nevis kā nodrāzts urbānistisks sabiedrības izmantots un iejūgts strādnieks, students, nodokļu maksātājs, riebeklību zelētājs dienišķās maizes vietā,n@huj n@huj n@HUJj, man gribas saukt, To pilsētu, skaļā balsī dziedot gammu no viena gala otrā,
un tad vēl mēs bijām kapos pa nakti,
ar mammu un tēti un māsu,
bijām ciemos un man patika.
vienā brīdī paliku viena un platā, gaišā ceļa, kurš vecgada naktī dzirksta ar svaigumu un dvēseļu tuvumu, laikam jau,
un man pamirkšķināja debess virs omes un opa vietiņas.
un viņiem BIJA mīlestība!!!!!!!!!un viņi pamirkšķināja.
un caurām dienām mēs tikai gulējām, līmējām otras omes tapetes, gatavojām mielastus un bārāmies ar suni,
rakstīju īsziņas tikai Diānai, savai sirdsdraudzenei,
un no rīta ceļoties lasījām lūgšanas no Misūri izdotās grāmateles, 1960 gadā.
pēc tādām brīvdienām drīkst arī mirt,
un nepalikt tādēļ zaudētājos...
pšš
Posted on 2009.01.03 at 20:55Current Mood: nothing special?
Current Music: Boards of Canada - Geogaddi
katrreiz kā piesēžos un man šķiet, ka nu tikai jāuzraksta tas,kas grozās pa galvu,
dabūju aprauties,
un kā kaut kur es pat nezinu kur dzirdēts kalambūrs pa galvu mētājas doma - domas spēlējas ar vārdiem, vārdi piemāna domas,
vai kaut kā tā, - respektīvi - tā matērija no kuras sastāv domas gan ir gana viltīga un nenotverama.
es vakar kā uzminēdama nopirku kleitiņu par pāris latiem, bet vienu rakstainu un bērnišķīgi mīļu,
un te mani aicina uz TF ziemassvētku (vai jaungada?) pasākumu?:)
milzu lieliski, protams, es iešu.!!
un tad galvā uzjunda sajūta, ei, bet tur taču būs cilvēku sabiedrība,
tas jokaini nesarotamais sabiedriskais konstrukts,
ar kuru tev pēdējās nedēļās nemaz tā pa īstam nav nācis saskarties,
ē, bet kaut arī Vilks teicās ka viņam tie riebj, šie pasākumi,
nu labi,pšss,
bet tas nemaz nav iespējams,
mans satraukums noteikti nāk no cita avota.
-visā šai lauku notikumā, es taču apsolījos sev, ka mēģināšu cik iespējams vairāk neplānot un nemodelēt un pat nedomāt par jebkādām iespējamām attiecībām,
un tā kā ar to nodarbojos, tad dienas ieguvušas nerakstītu klusēšanas oreolu,kurā visā iepīts salīdzinoši daudz neapzinātas sriedzes, apjukuma, prieka un kaut kādu uztraucošu pozitīvu gaidu, kam it kā nav pat racionāla pamatojuma, un tādēļ tas viss mijas un mainās, un aiziet, atgriežas un jūk, Aij!!
dabūju aprauties,
un kā kaut kur es pat nezinu kur dzirdēts kalambūrs pa galvu mētājas doma - domas spēlējas ar vārdiem, vārdi piemāna domas,
vai kaut kā tā, - respektīvi - tā matērija no kuras sastāv domas gan ir gana viltīga un nenotverama.
es vakar kā uzminēdama nopirku kleitiņu par pāris latiem, bet vienu rakstainu un bērnišķīgi mīļu,
un te mani aicina uz TF ziemassvētku (vai jaungada?) pasākumu?:)
milzu lieliski, protams, es iešu.!!
un tad galvā uzjunda sajūta, ei, bet tur taču būs cilvēku sabiedrība,
tas jokaini nesarotamais sabiedriskais konstrukts,
ar kuru tev pēdējās nedēļās nemaz tā pa īstam nav nācis saskarties,
ē, bet kaut arī Vilks teicās ka viņam tie riebj, šie pasākumi,
nu labi,pšss,
bet tas nemaz nav iespējams,
mans satraukums noteikti nāk no cita avota.
-visā šai lauku notikumā, es taču apsolījos sev, ka mēģināšu cik iespējams vairāk neplānot un nemodelēt un pat nedomāt par jebkādām iespējamām attiecībām,
un tā kā ar to nodarbojos, tad dienas ieguvušas nerakstītu klusēšanas oreolu,kurā visā iepīts salīdzinoši daudz neapzinātas sriedzes, apjukuma, prieka un kaut kādu uztraucošu pozitīvu gaidu, kam it kā nav pat racionāla pamatojuma, un tādēļ tas viss mijas un mainās, un aiziet, atgriežas un jūk, Aij!!