lauku hengovers
Posted on 2009.01.03 at 20:52
.
dzeltena saule,
lauki kas smaržo pēc skābbarības,
un vapše,
zem Mēness pēdējās dienās esot redzama Venēra,kā ziņu masu mēdiji,
es to noklausos savos laukos pa rādio
un uzskatu par savu pienākumu pateikt,
ka Jaunais atnācis ar baigo savādo Nārnijisko mirāžu spoguļstiklu leduspuķēs.
kas par mieru tur....kur smaržo ne tikai pēc skābbarības, bet arī bama,(jebšu govju fermas,)pēc sadegušiem putekļiem uz radiatora, un pēc plīts, un pēc aukstuma un pēc Venēras tāpat.
Atgriežos būrī un klausos Vilciņa kaut kad atsūtīto QUANTIC,
uz citu neko nevelk,
tāds hengovers pēc miera un mīlestības viļņa, ka gribas pilsētu apmētāt ar govs kakām un saliet Daugavā pienu,
pilnīgs bezjēdzīgums,
esmu gatava pārvākties uz laukiem,
tik šausmīgi atveseļojusies man šķiet, ka pat izteikties māku kā cilvēks un nevis kā nodrāzts urbānistisks sabiedrības izmantots un iejūgts strādnieks, students, nodokļu maksātājs, riebeklību zelētājs dienišķās maizes vietā,n@huj n@huj n@HUJj, man gribas saukt, To pilsētu, skaļā balsī dziedot gammu no viena gala otrā,
un tad vēl mēs bijām kapos pa nakti,
ar mammu un tēti un māsu,
bijām ciemos un man patika.
vienā brīdī paliku viena un platā, gaišā ceļa, kurš vecgada naktī dzirksta ar svaigumu un dvēseļu tuvumu, laikam jau,
un man pamirkšķināja debess virs omes un opa vietiņas.
un viņiem BIJA mīlestība!!!!!!!!!un viņi pamirkšķināja.
un caurām dienām mēs tikai gulējām, līmējām otras omes tapetes, gatavojām mielastus un bārāmies ar suni,
rakstīju īsziņas tikai Diānai, savai sirdsdraudzenei,
un no rīta ceļoties lasījām lūgšanas no Misūri izdotās grāmateles, 1960 gadā.
pēc tādām brīvdienām drīkst arī mirt,
un nepalikt tādēļ zaudētājos...
dzeltena saule,
lauki kas smaržo pēc skābbarības,
un vapše,
zem Mēness pēdējās dienās esot redzama Venēra,kā ziņu masu mēdiji,
es to noklausos savos laukos pa rādio
un uzskatu par savu pienākumu pateikt,
ka Jaunais atnācis ar baigo savādo Nārnijisko mirāžu spoguļstiklu leduspuķēs.
kas par mieru tur....kur smaržo ne tikai pēc skābbarības, bet arī bama,(jebšu govju fermas,)pēc sadegušiem putekļiem uz radiatora, un pēc plīts, un pēc aukstuma un pēc Venēras tāpat.
Atgriežos būrī un klausos Vilciņa kaut kad atsūtīto QUANTIC,
uz citu neko nevelk,
tāds hengovers pēc miera un mīlestības viļņa, ka gribas pilsētu apmētāt ar govs kakām un saliet Daugavā pienu,
pilnīgs bezjēdzīgums,
esmu gatava pārvākties uz laukiem,
tik šausmīgi atveseļojusies man šķiet, ka pat izteikties māku kā cilvēks un nevis kā nodrāzts urbānistisks sabiedrības izmantots un iejūgts strādnieks, students, nodokļu maksātājs, riebeklību zelētājs dienišķās maizes vietā,n@huj n@huj n@HUJj, man gribas saukt, To pilsētu, skaļā balsī dziedot gammu no viena gala otrā,
un tad vēl mēs bijām kapos pa nakti,
ar mammu un tēti un māsu,
bijām ciemos un man patika.
vienā brīdī paliku viena un platā, gaišā ceļa, kurš vecgada naktī dzirksta ar svaigumu un dvēseļu tuvumu, laikam jau,
un man pamirkšķināja debess virs omes un opa vietiņas.
un viņiem BIJA mīlestība!!!!!!!!!un viņi pamirkšķināja.
un caurām dienām mēs tikai gulējām, līmējām otras omes tapetes, gatavojām mielastus un bārāmies ar suni,
rakstīju īsziņas tikai Diānai, savai sirdsdraudzenei,
un no rīta ceļoties lasījām lūgšanas no Misūri izdotās grāmateles, 1960 gadā.
pēc tādām brīvdienām drīkst arī mirt,
un nepalikt tādēļ zaudētājos...