| Abra Power |
2013-04-14|18:38 |
Izgāju ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) snauts veidoto Shoot 'em ups: A Very Short Introduction jeb Shmupacabra.
Ko lai saka, ja spēle nedod motivāciju izcīnīt diezgan grūto pēdējā bosa kauju godīgi (čitošanai, starp citu, pietiek ar Notepad), tad tai kaut kā pietrūkst. Autora iepriekšējam veikumam Lariad bija zināma atmosfēra un personība, bet Shmupacabrā tu tiec pamests viens ar diezgan sterila paskata 3D renderētajiem foniem, spraitiem un ģeometriskajiem pretinieka ložu mākoņiem (kas, jāatzīst, ir glītākā daļa šajā visā). Protams, kuram gan vajadzīgs sižets, ja ir interesants spēles process, jautā lielākā daļa bērnības mīļāko NES u.tml. spēļu? Bet arī šajā ziņā netieku pārāk iepriecināts, jo pieejamās darbības var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem: izvairīties no pretinieka lodēm un vākt zvaigznītes, ar kurām var sakrāt papildus dzīvības, šaut divos ne pārāk atšķirīgos veidos, kā arī spridzināt bumbu, kas neitralizē tuvākās riebeklības un visu laiku automātiski uzlādējas. Arī senajos laikos, par kuriem liek atcerēties glītais rastra līniju efekts, visās šautiņspēlēs varēja savākt labumiņus un priecāties gan pirmajā reizē, uzzinot, kas tas ir un ko tas dara, gan turpmāk, sūrākajā kaujas brīdī savācot brangu powerupu un sadodot pa dupsi visiem sliktajiem.
Secinājums apmēram tāds pats kā Lariādei: tas, kas ir, nav slikts, bet, lai būtu labs, prasītos vairāk. Ko arī no autora bez īpašām bažām gaidām, jo, kā izteicās proverbiālais vecmeistars, «vaig tik mālēt!»
Labi, dodos iemēģināt psihodēlisko mazspēļu sēriju. Iespējams, ka tur minimālisms būs sasniedzis tādus apmērus, ka kļuvis atkal labs. |
|