The Book |
[2009-09-23|19:49] |
Jō, te jūsu draudzīgais apkaimes pirāts PHz!
Šodienas piedāvājumā vēsturiski-mitoloģisku tekstu pētniekiem blīvripa ar 1965.g. ārzemju latviešu Bībeles izdevumu un Ernsta Glika vēsturisko 1694.g. tulkojumu vecajā drukā (var patrenēt lasīšanas skillus):DatorBĪBELE [Elektroniskais resurss]. - Rīga : Latvijas Bībeles biedrība, 2001.
CD. - Bībeles 1965.gada izdevuma revidētais teksts (1997.g.).
- Pirmās latviešu valodā tulkotās Bībeles (E.Glika tulkojums) teksts.
- DatorBĪBELE izstrādāta datoriem ar Windows 9x/Me/NT4.0/2000.
ISBN 998490878X Zibenstaka (ISO + RAR, ~460 MB)
Bībeles tulkojumi: Pirmā latviešu Bībele Pirmo latviešu Bībeles izdevumu no oriģinālvalodām astoņos gados (no 1685. līdz 1694. g.) tulkoja Alūksnes luterāņu mācītājs E. Gliks. Pirms tam atsevišķas Bībeles daļas bija tulkojuši J. Reiters, G. Mancelis, J. Elgers u.c. Tomēr latviešu Bībeles vēsturē kā pirmais un nozīmīgākais ir iegājis Glika veikums. Kā savulaik atzinis literatūrzinātnieks L. Bērziņš, "ar Bībeles tulkojumu Gliks deva toreizējai, uz reliģijas mācību bāzētai garīgai dzīvei varenu ieroci un latviešu valodai ilgi spēkā esošu, arī šobrīd maz pārveidotu normu, atslēgdams latviešiem tos avotus, kas pildīja dzīvos strautus Rietumeiropas kultūrtautām". Trijos gadsimtos veiktas deviņas Glika Bībeles tulkojuma revīzijas (ja par pēdējo uzskata 1965. gada izdevumu). Zviedrijas karalis Kārlis XI Bībeles izdošanu atbalstīja ar 7500 dālderiem, par kuriem varēja iespiest 1500 Bībeles. Liels tulkošanas darba atbalstītājs bija arī Vidzemes ģenerālsuperintendents J. Fišers. Pirmajam Bībeles izdevumam bija 2487 lappuses. Jaunās Derības priekšvārdā, kuru droši vien sacerējis E. Gliks, nav ziņas par tulkošanas darbu vai tā veicējiem, bet gan vēlējuma vārdi lasītājiem: "Tas ir, Mīļais Latvieti, kas man tev no šīs grāmatas bija jāteic. Celies un topi gaišs..." Vecās Derības priekšvārdu vācu valodā rakstījis J. Fišers, veltot grāmatu zviedru karalim. Pirmā izdevuma atsaucēs grāmatu saīsinājumi nav unificēti, tāpēc Datorbībelē ievietotajā Glika tekstā atsauču sistēma nav automatizēta.
Bībeles tulkojumi: Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts Aizsākumi darbam pie Britu un ārzemju Bībeles biedrības (BĀBB) 1965. gadā izdotās latviešu Bībeles meklējami jau pirms Otrā pasaules kara. 1931. gadā luteriskās baznīcas virsvalde Bībeles teksta emendācijas komisijas sastādīšanu uzticēja Teoloģiskā institūta direktoram A. Mačulānam. Darbu pie Bībeles teksta aizsāka luterāņu teologi K. Kundziņš un T. Grīnbergs. Problemātiskos valodnieciskos jautājumos komisija konsultējās ar profesoru J. Endzelīnu. 1932. gadā tika publicēti evaņģēliju teksti, 1936. gadā - Jaunā Derība. 1938. gadā tika izdots atkārtots Jaunās derības izdevums, kurā novērstas dažas pamanītās nepilnības. Latviešu emigranti šo darbu turpināja arī pēc Otrā pasaules kara. Latvijas sūtnis Lielbritānijā K. Zariņš sazinājās ar BĀBB, lai sagādātu vajadzīgos finansiālos līdzekļus. BĀBB sagādāja stipendiju docentam F. Treuam jauna Vecās Derības tulkojuma veikšanai. ASV tika izveidota jauna emendācijas komisija, kurā ietilpa pieci luterāņu un divi baptistu teologi, tās priekšsēdētājs bija K. Kundziņš. Vēlāk rediģēšanas darbs koncentrējās Vācijā dzīvojošā profesora E. Bleses rokās. 1965. gadā Bībeles izdevums tika tipogrāfiski iespiests, un nākamajos gados tas piedzīvoja vairākus atkārtotus izdevumus. Kad, mainoties politiskajai situācijai Latvijā, 1989. gada nogalē tika nodibināta Latvijas Bībeles biedrība (LBB), sākās darbs pie šī izdevuma revīzijas, lai teksts tiktu sakārtots atbilstoši Latvijā lietotās latviešu valodas normām (atsakoties, piemēram, no ch un mīkstā ŗ lietošanas). LBB pārņēma baptistu bīskapa J. Tervita un redaktores M. Klampes aizsākto Bībeles teksta korektūru. LBB izveidoto starpkonfesionālo komisiju vadīja luterāņu mācītājs G. Kalme. Kā latviešu valodas konsultante strādāja valodniece M. Baltiņa. Revidētais teksts tika publicēts 1997. gadā. |
|
|
Komentiņi: |
| Kas: | phz |
Cikos: | 2012. gada 3. Raugusts plkst. 16:31 |
---|
| | Atsvaidzinājums | (zibenstaka) |
|
| |