...

Laba lapa... Bet sāpīgi texti...

"Nja, kā jau esmu minējusi, reiz mēģināju sev pārgriezt vēnas, arī izdarīju, diemžēl izvēlējos nepareizo laiku un vietu, jo daži cilvēki ļoti cītīgi centās mani 'izglābt'. It kā tā būtu viņu dzīves jēga. Tagad nemaz neesmu pārliecināta, ka viņiem par to gribu teikt paldies, jo nekas kopš tās reizes jau nav mainījies... ja nu vienīgi apziņa, ka mēs VISI esam nolādēti stulbi, ka nespējam samierināties ar reālo pasauli, bet tie, kas to ir izdarījuši - tie, vairs nav cilvēki, bet ādas kankaros iekārti ķēmi. Ideālisms izglābs pasauli? Kurš stulbenis to ir teicis? Ideālisms var tikai aizvietot pasauli, iekapsulēt dzīvu cilvēku sapņos. Jēe, kamoooon, nevajag dzīvot, ja gars un saprāts sen vairs nepieņem šo pasauli, bet nedrīkst uzspļaut tiem, kas mūs mīl. Jo mīlestība ir vienīgais spēks uz šīs sux pasaules, kas spēj cilvēku mainīt arī uz labo pusi. Tikai mīlestības dēļ, kuru cilvēks jūt, vai pret kuru jūt kāds cits, ir vērts dzīvot... Mīlestība tur šo pasauli, mīlestība liek elpot. Ja Tu nevienu nezini, kas mīl Tevi, ja Tu esi viens, tad vari iet , vari nošauties, nodurties, pakārties, noasiņot... bet vai Tu esi viens?
NĒ!"

Rodās tāda jokaina sjūta... Ķipa kapēc gan ne... Un no otras puses - vai tiešām ir tik grūti ko mainīt?

paldies par atziniibu lapai
dazhbriid paarnjem sajuuta, ka es raxtu tikai tad, kad saap
bet nu jaa....
katraa zinjaa zinu cilvekeus, kuriem mani teksti ir paliidzeejushi sho to saprast vai izmainiit

bet mainiit kaut ko av gruuti. gruuti ir to realizeet, ja visu laiku blakus eksistee lietas, kas nepaartraukti saapina

Tā tas gan ir... bet jāmēģina...

Un pa to sāpes rakstīšanu - arī taisnība un tas ir 1 iemesls kapēc es nerakstu neko tādu savā lapā - lai neizskatos pēc cilvēka kam dzīvot apnicis... nu neesmu es mēģinājis tādas lietas, bet ir kādreiz lielais dzīves apnikums...

daudz kas atkariigs arii no cilveeka emocionalitataes un riska sajuutas zaudeeshanas